相应部35相应25经到27经,证知遍知舍断经,不遍知经(第一),不遍知经(第二)
25 证知遍知舍断经(第三经)
"比丘们,我将为你们说示,以证知、遍知一切而舍断的法。你们谛听。
比丘们,什么是以证知、遍知一切而舍断的法呢?
比丘们,眼应以证知、遍知而舍断;色应以证知、遍知而舍断;眼识应以证知、遍知而舍断;眼触应以证知、遍知而舍断;凡以眼触为缘所生起的感受——或乐、或苦、或不苦不乐——那也应以证知、遍知而舍断。
(中略——此处省略耳、声、耳识、耳触及其所生受;鼻、香、鼻识、鼻触及其所生受)
舌应以证知、遍知而舍断;味应以证知、遍知而舍断;舌识应以证知、遍知而舍断;舌触应以证知、遍知而舍断;凡以舌触为缘所生起的感受——或乐、或苦、或不苦不乐——那也应以证知、遍知而舍断。
身应以证知、遍知而舍断……(中略)……
意应以证知、遍知而舍断;法应以证知、遍知而舍断;意识应以证知、遍知而舍断;意触应以证知、遍知而舍断;凡以意触为缘所生起的感受——或乐、或苦、或不苦不乐——那也应以证知、遍知而舍断。
比丘们,这就是以证知、遍知一切而舍断的法。"
第三经终。
26 不遍知经(第一)(第四经)
"比丘们,对一切不证知、不遍知、不离贪、不舍断者,不能灭尽苦。
比丘们,对什么不证知、不遍知、不离贪、不舍断,就不能灭尽苦呢?
比丘们,对眼不证知、不遍知、不离贪、不舍断者,不能灭尽苦。对色不证知、不遍知、不离贪、不舍断者,不能灭尽苦。对眼识不证知、不遍知、不离贪、不舍断者,不能灭尽苦。对眼触不证知、不遍知、不离贪、不舍断者,不能灭尽苦。凡以眼触为缘所生起的感受——或乐、或苦、或不苦不乐——对那也不证知、不遍知、不离贪、不舍断者,不能灭尽苦。
(中略——此处省略耳、声、耳识、耳触及其所生受;鼻、香、鼻识、鼻触及其所生受)
对舌不证知、不遍知、不离贪、不舍断者,不能灭尽苦。对味……(中略)……对舌识……(中略)……对舌触……(中略)……凡以舌触为缘所生起的感受——或乐、或苦、或不苦不乐——对那也不证知、不遍知、不离贪、不舍断者,不能灭尽苦。
对身……(中略)……
对意不证知、不遍知、不离贪、不舍断者,不能灭尽苦。对法……(中略)……对意识……(中略)……对意触……(中略)……凡以意触为缘所生起的感受——或乐、或苦、或不苦不乐——对那也不证知、不遍知、不离贪、不舍断者,不能灭尽苦。
比丘们,这就是对一切不证知、不遍知、不离贪、不舍断者,不能灭尽苦。
比丘们,对一切证知、遍知、离贪、舍断者,能灭尽苦。
比丘们,对什么证知、遍知、离贪、舍断,就能灭尽苦呢?
比丘们,对眼证知、遍知、离贪、舍断者,能灭尽苦。对色证知、遍知、离贪、舍断者,能灭尽苦。对眼识证知、遍知、离贪、舍断者,能灭尽苦。对眼触证知、遍知、离贪、舍断者,能灭尽苦。凡以眼触为缘所生起的感受——或乐、或苦、或不苦不乐——对那也证知、遍知、离贪、舍断者,能灭尽苦。
(中略——此处省略耳、声、耳识、耳触及其所生受;鼻、香、鼻识、鼻触及其所生受)
对舌证知、遍知、离贪、舍断者,能灭尽苦。对味……(中略)……对舌识……(中略)……对舌触……(中略)……凡以舌触为缘所生起的感受——或乐、或苦、或不苦不乐——对那也证知、遍知、离贪、舍断者,能灭尽苦。
对身……(中略)……
对意证知、遍知、离贪、舍断者,能灭尽苦。对法……(中略)……对意识……(中略)……对意触……(中略)……凡以意触为缘所生起的感受——或乐、或苦、或不苦不乐——对那也证知、遍知、离贪、舍断者,能灭尽苦。
比丘们,这就是对一切证知、遍知、离贪、舍断者,能灭尽苦。"
第四经终。
27 不遍知经(第二)(第五经)
"比丘们,对一切不证知、不遍知、不离贪、不舍断者,不能灭尽苦。
比丘们,对什么一切不证知、不遍知、不离贪、不舍断,就不能灭尽苦呢?
比丘们,眼,以及色;眼识,以及能被眼识所识知的诸法。
(中略——此处省略耳、声、耳识及能被耳识所识知的诸法;鼻、香、鼻识及能被鼻识所识知的诸法)
舌,以及味;舌识,以及能被舌识所识知的诸法。
身,以及触(所触);身识,以及能被身识所识知的诸法。
意,以及法;意识,以及能被意识所识知的诸法。
比丘们,这就是对一切不证知、不遍知、不离贪、不舍断者,不能灭尽苦。
比丘们,对一切证知、遍知、离贪、舍断者,能灭尽苦。
比丘们,对什么一切证知、遍知、离贪、舍断,就能灭尽苦呢?
比丘们,眼,以及色;眼识,以及能被眼识所识知的诸法。
(中略——此处省略耳、声、耳识及能被耳识所识知的诸法;鼻、香、鼻识及能被鼻识所识知的诸法)
舌,以及味;舌识,以及能被舌识所识知的诸法。
身,以及触(所触);身识,以及能被身识所识知的诸法。
意,以及法;意识,以及能被意识所识知的诸法。
比丘们,这就是对一切证知、遍知、离贪、舍断者,能灭尽苦。"
第五经终。
巴利语原版经文
SN.35.25/(3). Abhiññāpariññāpahānasuttaṃ
25. “Sabbaṃ abhiññā pariññā pahānāya vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi. Taṃ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, sabbaṃ abhiññā pariññā pahānāya dhammo? Cakkhuṃ, bhikkhave, abhiññā pariññā pahātabbaṃ, rūpā abhiññā pariññā pahātabbā cakkhuviññāṇaṃ abhiññā pariññā pahātabbaṃ, cakkhusamphasso abhiññā pariññā pahātabbo, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṃ …pe… jivhā abhiññā pariññā pahātabbā, rasā abhiññā pariññā pahātabbā, jivhāviññāṇaṃ abhiññā pariññā pahātabbaṃ, jivhāsamphasso abhiññā pariññā pahātabbo, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṃ. Kāyo abhiññā pariññā pahātabbo… mano abhiññā pariññā pahātabbo, dhammā abhiññā pariññā pahātabbā, manoviññāṇaṃ abhiññā pariññā pahātabbaṃ, manosamphasso abhiññā pariññā pahātabbo, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhiññā pariññā pahātabbaṃ. Ayaṃ kho, bhikkhave, sabbaṃ abhiññā pariññā pahānāya dhammo”ti. Tatiyaṃ.
SN.35.26/(4). Paṭhama-aparijānanasuttaṃ
26. “Sabbaṃ bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Kiñca, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya? Cakkhuṃ, bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Rūpe anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Cakkhuviññāṇaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Cakkhusamphassaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya …pe… jivhaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Rase …pe… jivhāviññāṇaṃ …pe… jivhāsamphassaṃ …pe… yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Kāyaṃ …pe… manaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Dhamme …pe… manoviññāṇaṃ …pe… manosamphassaṃ …pe… yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Idaṃ kho, bhikkhave, sabbaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
“Sabbañca kho, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. Kiñca bhikkhave, sabbaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya? Cakkhuṃ, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. Rūpe abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. Cakkhuviññāṇaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. Cakkhusamphassaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya …pe… jivhaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. Rase …pe… jivhāviññāṇaṃ …pe… jivhāsamphassaṃ …pe… yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. Kāyaṃ …pe… manaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. Dhamme …pe… manoviññāṇaṃ …pe… manosamphassaṃ …pe… yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. Idaṃ kho, bhikkhave, sabbaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. Catutthaṃ.
SN.35.27/(5). Dutiya-aparijānanasuttaṃ
27. “Sabbaṃ bhikkhave, anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya. Kiñca, bhikkhave, sabbaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya? Yañca, bhikkhave cakkhu, ye ca rūpā, yañca cakkhuviññāṇaṃ, ye ca cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā …pe… yā ca jivhā, ye ca rasā, yañca jivhāviññāṇaṃ, ye ca jivhāviññāṇaviññātabbā dhammā; yo ca kāyo, ye ca phoṭṭhabbā, yañca kāyaviññāṇaṃ, ye ca kāyaviññāṇaviññātabbā dhammā; yo ca mano, ye ca dhammā, yañca manoviññāṇaṃ, ye ca manoviññāṇaviññātabbā dhammā– idaṃ kho, bhikkhave, sabbaṃ anabhijānaṃ aparijānaṃ avirājayaṃ appajahaṃ abhabbo dukkhakkhayāya.
“Sabbaṃ, bhikkhave, abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya. Kiñca, bhikkhave, sabbaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāya? Yañca, bhikkhave, cakkhu, ye ca rūpā, yañca cakkhuviññāṇaṃ, ye ca cakkhuviññāṇaviññātabbā dhammā …pe… yā ca jivhā, ye ca rasā, yañca jivhāviññāṇaṃ, ye ca jivhāviññāṇaviññātabbā dhammā; yo ca kāyo, ye ca phoṭṭhabbā, yañca kāyaviññāṇaṃ, ye ca kāyaviññāṇaviññātabbā dhammā; yo ca mano, ye ca dhammā, yañca manoviññāṇaṃ, ye ca manoviññāṇaviññātabbā dhammā– idaṃ kho, bhikkhave, sabbaṃ abhijānaṃ parijānaṃ virājayaṃ pajahaṃ bhabbo dukkhakkhayāyā”ti. Pañcamaṃ.