第一千三百七十九章 怖畏经,优陀夷经,难以去除经,恚恨调伏经第一,恚恨调伏经第二 增支部5集158经到162经

158 怖畏经


"比丘们,具足五法的比丘,已陷入怖畏(胆怯不安)之中。哪五种呢?在此,比丘们,比丘没有信(不具信心),犯戒(持戒不善),少闻(缺少学问),懈怠(懒惰),愚痴(缺乏智慧)。比丘们,具足此五法的比丘,已陷入怖畏之中。


"比丘们,具足五法的比丘,则是无畏自信的。哪五种呢?在此,比丘们,比丘有信(具足信心),持戒(持戒清净),多闻(博学多闻),精进(努力精进),有智慧(具足智慧)。比丘们,具足此五法的比丘,是无畏自信的。"


第八竟。


159 优陀夷经


第九


如是我闻。一时,世尊住在憍赏弥(拘睒弥)城瞿师罗园。那时,尊者优陀夷被一大群在家众围绕着,正坐着说法。尊者阿难看见尊者优陀夷被一大群在家众围绕着,正坐着说法。看见之后,尊者阿难前往世尊处;到了之后,礼敬世尊,然后坐在一旁。坐在一旁的尊者阿难对世尊说:"尊师,尊者优陀夷被一大群在家众围绕着,正在说法。"


"阿难,为他人说法确实不容易。阿难,为他人说法者,应当在内心确立五法之后,才为他人说法。哪五种呢?


'我将按次第(循序渐进地)说法'——应当如此为他人说法。


'我将说明道理因由(依据因缘道理来说法)'——应当如此为他人说法。


'我将出于慈悲怜悯来说法'——应当如此为他人说法。


'我将不为物质利益(不以获取利养为目的)来说法'——应当如此为他人说法。


'我将不伤害自己和他人来说法'——应当如此为他人说法。


阿难,为他人说法确实不容易。阿难,为他人说法者,应当在内心确立此五法之后,才为他人说法。"


第九竟。


160 难以去除经


第十


"比丘们,有五种(心理状态)一旦生起,便难以去除。哪五种呢?已生起的贪欲,难以去除。已生起的瞋恚,难以去除。已生起的愚痴,难以去除。已生起的躁动妄想(掉举辩才),难以去除。已生起的外出散心(想要外出游行之心),难以去除。比丘们,此五种一旦生起,便难以去除。"


第十竟。


正法品第一竟。


其摄颂曰:


三则关于正性决定(正道确定),三则关于正法忘失(正法衰灭);


恶说法与怖畏,优陀夷与难去除。


 (17) 2. 恚恨品


161 恚恨调伏经第一


第一


"比丘们,有五种调伏恚恨的方法,比丘若生起恚恨,应当以此等方法完全调伏。哪五种呢?


比丘们,对某个人生起恚恨时,应当对那个人修习慈心;如此应调伏对那个人的恚恨。


比丘们,对某个人生起恚恨时,应当对那个人修习悲心;如此应调伏对那个人的恚恨。


比丘们,对某个人生起恚恨时,应当对那个人修习舍心;如此应调伏对那个人的恚恨。


比丘们,对某个人生起恚恨时,应当对那个人不作意、不关注(忘记他、不去想他);如此应调伏对那个人的恚恨。


比丘们,对某个人生起恚恨时,应当对那个人确立业自性想——'此尊者是自己业的所有者,是业的继承者,以业为起源,以业为亲族,以业为依靠处。他所造的业,无论善或恶,他都将成为那业的继承者';如此应调伏对那个人的恚恨。


比丘们,这就是五种调伏恚恨的方法,比丘若生起恚恨,应当以此完全调伏之。"


第一竟。


162 恚恨调伏经第二


第二


在那里,尊者舍利弗对比丘们说:"朋友们,比丘们!""朋友!"那些比丘们回应尊者舍利弗。尊者舍利弗如此说道:


"朋友们,有五种调伏恚恨的方法,比丘若生起恚恨,应当以此完全调伏。哪五种呢?


朋友们,在此,有某个人身行不清净,但语行清净;对这样的人,也应调伏恚恨。


朋友们,又在此,有某个人语行不清净,但身行清净;对这样的人,也应调伏恚恨。


朋友们,又在此,有某个人身行不清净,语行也不清净,但时时获得心的开朗、心的清净(内心偶有清明澄净之时);对这样的人,也应调伏恚恨。


朋友们,又在此,有某个人身行不清净,语行也不清净,也不能时时获得心的开朗、心的清净;对这样的人,也应调伏恚恨。


朋友们,又在此,有某个人身行清净,语行也清净,并且时时获得心的开朗、心的清净;对这样的人,也应调伏恚恨。


(第一种人)


朋友们,对于那个身行不清净而语行清净的人,应当如何调伏对他的恚恨呢?朋友们,譬如一个穿粪扫衣(捡拾破布为衣)的比丘,在路上看见一块破布,便用左脚踩住,用右脚摊开,凡是其中有用的部分就撕下来带走。同样地,朋友们,对于那个身行不清净而语行清净的人,他身行不清净这一点,在那时不应去作意(不应去注意、关注);而他语行清净这一点,在那时才应去作意。如此应调伏对那个人的恚恨。


(第二种人)


朋友们,对于那个语行不清净而身行清净的人,应当如何调伏对他的恚恨呢?朋友们,譬如一个水池被水藻和水草覆盖着。这时有一个人走来,被烈日灼烤,被暑热所逼,疲倦、口渴、饥渴难耐。他走入那水池,用双手将水藻和水草拨到这边那边推开,然后用合拢的双手捧水喝了,便离去。同样地,朋友们,对于那个语行不清净而身行清净的人,他语行不清净这一点,在那时不应去作意;而他身行清净这一点,在那时才应去作意。如此应调伏对那个人的恚恨。


(第三种人)


朋友们,对于那个身行不清净、语行也不清净、但时时获得心的开朗和心的清净的人,应当如何调伏对他的恚恨呢?朋友们,譬如牛蹄印中的少许积水。这时有一个人走来,被烈日灼烤,被暑热所逼,疲倦、口渴、饥渴难耐。他会这样想:'这牛蹄印中只有少许的水。如果我用手掌捧着喝,或者用器皿舀取,就会搅浑它、弄混它,使它变得不能喝了。不如我四肢着地趴下去,像牛一样地饮水,喝了之后再离去。'于是他四肢着地趴下去,像牛一样地饮水,喝了之后便离去。同样地,朋友们,对于那个身行不清净、语行也不清净、但时时获得心的开朗和心的清净的人,他身行不清净这一点,在那时不应去作意;他语行不清净这一点,在那时也不应去作意。而他时时获得心的开朗和心的清净这一点,在那时才应去作意。如此应调伏对那个人的恚恨。


(第四种人)


朋友们,对于那个身行不清净、语行也不清净、也不能时时获得心的开朗和心的清净的人,应当如何调伏对他的恚恨呢?朋友们,譬如一个人生了病,痛苦不堪,病情严重,正行走在长途路上。在他前方,村庄还很遥远;在他后方,村庄也很遥远。他得不到合适的食物,得不到合适的药物,得不到适当的看护者,得不到带路到村庄的向导。这时另一个正在长途旅行的人看见了他。那个人对这个病人只会生起怜悯心,只会生起同情心,只会生起悲愍心——'啊!但愿这个人能获得合适的食物,能获得合适的药物,能获得适当的看护者,能获得带路到村庄的向导!为什么呢?不要让这个人就在这里遭受不幸和灾难啊!'同样地,朋友们,对于那个身行不清净、语行也不清净、也不能时时获得心的开朗和心的清净的人,对这样的人,也应当只生起怜悯心,只生起同情心,只生起悲愍心——'啊!但愿此尊者能舍弃身恶行而修习身善行,舍弃语恶行而修习语善行,舍弃意恶行而修习意善行!为什么呢?不要让此尊者身坏命终后,投生于恶趣、恶道、堕落处、地狱啊!'如此应调伏对那个人的恚恨。


(第五种人)


朋友们,对于那个身行清净、语行也清净、并且时时获得心的开朗和心的清净的人,应当如何调伏对他的恚恨呢?朋友们,譬如一个水池,水清澈、水甘美、水清凉、水洁白、岸坡平缓、令人欢喜、被各种树木遮荫覆盖。这时有一个人走来,被烈日灼烤,被暑热所逼,疲倦、口渴、饥渴难耐。他走入那水池,沐浴了、饮水了、然后走上岸来,就在树荫下坐下或者躺下。同样地,朋友们,对于那个身行清净、语行也清净、并且时时获得心的开朗和心的清净的人,他身行清净这一点,在那时应当去作意;他语行清净这一点,在那时也应当去作意;他时时获得心的开朗和心的清净这一点,在那时也应当去作意。如此应调伏对那个人的恚恨。朋友们,依止一个一切方面都令人喜悦的人,内心就会生起净信。


朋友们,这就是五种调伏恚恨的方法,比丘若生起恚恨,应当以此完全调伏之。"


第二竟。


巴利语原版经文


AN.5.158/ 8. Sārajjasuttaṃ

   158. “Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sārajjaṃ okkanto hoti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu assaddho hoti, dussīlo hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, dupañño hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi, dhammehi samannāgato bhikkhu sārajjaṃ okkanto hoti.

   “Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu visārado hoti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, sīlavā hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, paññavā hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu visārado hotī”ti. Aṭṭhamaṃ.


AN.5.159/ 9. Udāyīsuttaṃ

   159. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī mahatiyā gihiparisāya parivuto dhammaṃ desento nisinno hoti. Addasā kho āyasmā ānando āyasmantaṃ udāyiṃ mahatiyā gihiparisāya parivutaṃ dhammaṃ desentaṃ nisinnaṃ. Disvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca– “āyasmā, bhante, udāyī mahatiyā gihiparisāya parivuto dhammaṃ desetī”ti.

   “Na kho, ānanda sukaraṃ paresaṃ dhammaṃ desetuṃ. Paresaṃ, ānanda, dhammaṃ desentena pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā paresaṃ dhammo desetabbo. Katame pañca? ‘Anupubbiṃ kathaṃ kathessāmī’ti paresaṃ dhammo desetabbo; ‘pariyāyadassāvī kathaṃ kathessāmī’ti paresaṃ dhammo desetabbo; ‘anuddayataṃ paṭicca kathaṃ kathessāmī’ti paresaṃ dhammo desetabbo; ‘na āmisantaro kathaṃ kathessāmī’ti paresaṃ dhammo desetabbo; ‘attānañca parañca anupahacca kathaṃ kathessāmī’ti paresaṃ dhammo desetabbo. Na kho, ānanda, sukaraṃ paresaṃ dhammaṃ desetuṃ. Paresaṃ, ānanda, dhammaṃ desentena ime pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā paresaṃ dhammo desetabbo”ti. Navamaṃ.


AN.5.160/ 10. Duppaṭivinodayasuttaṃ

   160. “Pañcime, bhikkhave, uppannā duppaṭivinodayā. Katame pañca? Uppanno rāgo duppaṭivinodayo, uppanno doso duppaṭivinodayo, uppanno moho duppaṭivinodayo, uppannaṃ paṭibhānaṃ duppaṭivinodayaṃ, uppannaṃ gamikacittaṃ duppaṭivinodayaṃ. Ime kho, bhikkhave, pañca uppannā duppaṭivinodayā”ti. Dasamaṃ.

  Saddhammavaggo paṭhamo.

   Tassuddānaṃ–

   Tayo sammattaniyāmā, tayo saddhammasammosā;

   Dukkathā ceva sārajjaṃ, udāyidubbinodayāti.


(17) 2. Āghātavaggo

AN.5.161/ 1. Paṭhama-āghātapaṭivinayasuttaṃ

   161. “Pañcime bhikkhave, āghātapaṭivinayā yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo. Katame pañca? Yasmiṃ, bhikkhave, puggale āghāto jāyetha, mettā tasmiṃ puggale bhāvetabbā; evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo. Yasmiṃ, bhikkhave, puggale āghāto jāyetha, karuṇā tasmiṃ puggale bhāvetabbā; evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo. Yasmiṃ, bhikkhave, puggale āghāto jāyetha, upekkhā tasmiṃ puggale bhāvetabbā; evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo. Yasmiṃ, bhikkhave, puggale āghāto jāyetha, asati-amanasikāro tasmiṃ puggale āpajjitabbo; evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo. Yasmiṃ bhikkhave, puggale āghāto jāyetha, kammassakatā tasmiṃ puggale adhiṭṭhātabbā– ‘kammassako ayamāyasmā kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammappaṭisaraṇo, yaṃ kammaṃ karissati kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā tassa dāyādo bhavissatī’ti; evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo. Ime kho, bhikkhave, pañca āghātapaṭivinayā, yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo”ti. Paṭhamaṃ.


AN.5.162/ 2. Dutiya-āghātapaṭivinayasuttaṃ

   162. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi– “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca–

   “Pañcime, āvuso, āghātapaṭivinayā yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo. Katame pañca? Idhāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhavacīsamācāro; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo. Idha panāvuso, ekacco puggalo aparisuddhavacīsamācāro hoti parisuddhakāyasamācāro; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo. Idha panāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti aparisuddhavacīsamācāro, labhati ca kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo. Idha panāvuso, ekacco puggalo aparisuddhakāyasamācāro hoti aparisuddhavacīsamācāro, na ca labhati kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo. Idha panāvuso, ekacco puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, labhati ca kālena vā kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ; evarūpepi, āvuso, puggale āghāto paṭivinetabbo.

   “Tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo aparisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, kathaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, bhikkhu paṃsukūliko rathiyāya nantakaṃ disvā vāmena pādena niggaṇhitvā dakkhiṇena pādena pattharitvā, yo tattha sāro taṃ paripātetvā ādāya pakkameyya; evamevaṃ khvāvuso, yvāyaṃ puggalo aparisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro, yāssa aparisuddhakāyasamācāratā na sāssa tasmiṃ samaye manasi kātabbā, yā ca khvāssa parisuddhavacīsamācāratā sāssa tasmiṃ samaye manasi kātabbā. Evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo.

   “Tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo aparisuddhavacīsamācāro parisuddhakāyasamācāro, kathaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, pokkharaṇī sevālapaṇakapariyonaddhā. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā ubhohi hatthehi iticiti ca sevālapaṇakaṃ apaviyūhitvā añjalinā pivitvā pakkameyya. Evamevaṃ kho, āvuso yvāyaṃ puggalo aparisuddhavacīsamācāro parisuddhakāyasamācāro, yāssa aparisuddhavacīsamācāratā na sāssa tasmiṃ samaye manasi kātabbā, yā ca khvāssa parisuddhakāyasamācāratā sāssa tasmiṃ samaye manasi kātabbā. Evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo.

   “Tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, kathaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, parittaṃ gopade udakaṃ. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. Tassa evamassa– ‘idaṃ kho parittaṃ gopade udakaṃ. Sacāhaṃ añjalinā vā pivissāmi bhājanena vā khobhessāmipi taṃ loḷessāmipi taṃ apeyyampi taṃ karissāmi. Yaṃnūnāhaṃ catukkuṇḍiko nipatitvā gopītakaṃ pivitvā pakkameyyan’ti. So catukkuṇḍiko nipatitvā gopītakaṃ pivitvā pakkameyya. Evamevaṃ kho, āvuso, yvāyaṃ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, yāssa aparisuddhakāyasamācāratā na sāssa tasmiṃ samaye manasi kātabbā; yāpissa aparisuddhavacīsamācāratā na sāpissa tasmiṃ samaye manasi kātabbā. Yañca kho so labhati kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, tamevassa tasmiṃ samaye manasi kātabbaṃ. Evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo.

   “Tatrāvuso yvāyaṃ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacī-samācāro na ca labhati kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, kathaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, puriso ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno addhānamaggappaṭipanno. Tassa puratopissa dūre gāmo pacchatopissa dūre gāmo. So na labheyya sappāyāni bhojanāni, na labheyya sappāyāni bhesajjāni, na labheyya patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ, na labheyya gāmantanāyakaṃ. Tamenaṃ aññataro puriso passeyya addhānamaggappaṭipanno. So tasmiṃ purise kāruññaṃyeva upaṭṭhāpeyya, anuddayaṃyeva upaṭṭhāpeyya, anukampaṃyeva upaṭṭhāpeyya– ‘aho vatāyaṃ puriso labheyya sappāyāni bhojanāni, labheyya sappāyāni bhesajjāni, labheyya patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ, labheyya gāmantanāyakaṃ! Taṃ kissa hetu? Māyaṃ puriso idheva anayabyasanaṃ āpajjī’ti! Evamevaṃ kho, āvuso, yvāyaṃ puggalo aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro na ca labhati kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, evarūpepi, āvuso, puggale kāruññaṃyeva upaṭṭhāpetabbaṃ anuddayāyeva upaṭṭhāpetabbā anukampāyeva upaṭṭhāpetabbā– ‘aho vata ayamāyasmā kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāveyya, vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāveyya, manoduccaritaṃ pahāya manosucaritaṃ bhāveyya Taṃ kissa hetu? Māyaṃ āyasmā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjī’ti! Evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo.

   “Tatrāvuso yvāyaṃ puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, kathaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo? Seyyathāpi, āvuso, pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setakā supatitthā ramaṇīyā nānārukkhehi sañchannā. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito So taṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā nhātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā tattheva rukkhacchāyāya nisīdeyya vā nipajjeyya vā. Evamevaṃ kho, āvuso, yvāyaṃ puggalo parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro labhati ca kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, yāpissa parisuddhakāyasamācāratā sāpissa tasmiṃ samaye manasi kātabbā; yāpissa parisuddhavacīsamācāratā sāpissa tasmiṃ samaye manasi kātabbā; yampi labhati kālena kālaṃ cetaso vivaraṃ cetaso pasādaṃ, tampissa tasmiṃ samaye manasi kātabbaṃ. Evaṃ tasmiṃ puggale āghāto paṭivinetabbo. Samantapāsādikaṃ, āvuso, puggalaṃ āgamma cittaṃ pasīdati.

   “Ime kho, āvuso, pañca āghātapaṭivinayā, yattha bhikkhuno uppanno āghāto sabbaso paṭivinetabbo”ti. Dutiyaṃ.


“第一千三百七十九章 怖畏经,优陀夷经,难以去除经,恚恨调伏经第一,恚恨调伏经第二 增支部5集158经到162经” 的相关文章

第七章 在公堂上说假话的原因

相应部3相应7经/法庭经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,波斯匿王在一旁坐下,他对佛陀说:“世尊,我经常在公堂上看见很多有巨额财富,有大量黄金珠宝,有无数田地房产,有无数仆人粮食的王室贵族、祭司、富豪,他们因为贪得无厌的缘故,他们因为想要获得更多利益...

第八十六章 贪爱的产生如同吃毒药

相应部12相应66经/触知经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在俱卢国一个叫葛马沙达马的城镇上,有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,你们的内心进行了正确的观想了吗?”这时有个出家人,就对佛陀讲述他内心观想的情况,可是那位出家人所说的观想情况无法让佛陀满意,这时,阿难尊者就对佛陀说:“世尊...

第九十三章 茅草上的水多吗?

相应部13相应2经/莲花池经(现观相应/因缘篇/如来记说)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如果有一个长2000里,宽2000里,深2000里的莲花池,并且这个莲花池充满了水,周边的飞禽走兽都能喝到莲花池里面的水。如果有一个男子他把一束茅草放入莲花池的水...

第九十四章 手上沾二、三滴水多吗?

相应部13相应3经/合流水经(现观相应/因缘篇/如来记说)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如果有一个人,他在恒河、耶牟那河、阿致罗筏底河、萨罗浮河、摩醯河这些河流交汇、合流、汇集的地方,用手蘸取、沾起二、三滴水,弟子们,你们现在是怎么想的?是这个人手上...

第一百章 喜马拉雅大雪山上的石头

相应部13相应9经/山经(现观相应/因缘篇/如来记说)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,如果有个男子在喜马拉雅大雪山的山脚下放置七颗菜种子大小的石头,弟子们你们现在是怎么想的,是喜马拉雅大雪山上的石头更多,还是这个男子放置的七颗菜种子大小的石头更多呢?”...

第一百一十九章 五类行为的人

相应部14相应25经/五学处经(界相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,世间的众生如同界(界解释,见第一百零三章)一样,相同特性的事物会聚集、合流到一起,也就是杀生害命的众生与杀生害命的众生聚集、合流到一起;偷盗的众生与偷盗的众生聚集、...