第八十六章 贪爱的产生如同吃毒药

相应部12相应66经/触知经(因缘相应/因缘篇/修多罗)


有个时候,佛陀住在俱卢国一个叫葛马沙达马的城镇上,有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,你们的内心进行了正确的观想了吗?”


这时有个出家人,就对佛陀讲述他内心观想的情况,可是那位出家人所说的观想情况无法让佛陀满意,这时,阿难尊者就对佛陀说:“世尊,恭请您为我们讲解,内心该如何的观想才是正确的观想,我们会按您所说的方法去修行的。”


佛陀说:“阿难,弟子们,你们要认真的听,你们要仔细的思考,如来现在要为你们说法了。”


阿难尊者和其他出家弟子们异口同声的回答:“世尊,我们会认真听您说法的,我们会仔细的思考的,恭请世尊您为我们说法。”


佛陀说:“弟子们,内心应该如何去观想呢?什么样的观想才是正确的观想呢?弟子们你们应该这样去观想:「出生在世间生起的这些衰老、死亡等等种种不同种类的痛苦,这些痛苦产生的起因是什么?什么让它们聚集、形成?是什么让它们生起?什么是它们产生的根源?当什么存在了,就会有老死的产生?当什么不存在了,老死就灭尽了,就没有了?」


弟子们,当你们这样去观想的时候,就应该告诉自己:「出生在世间生起的这些衰老、死亡等等种种不同种类的痛苦,执着和挂念是痛苦产生的原因,执着和挂念让痛苦聚集、形成。执着和挂念让痛苦生起,执着和挂念是痛苦产生的根源,当执着和挂念存在了,就会有老死,当执着和挂念不存在了,老死就灭尽了,就没有了。」


弟子们,这样你们就明白了老死,明白了老死的聚集、形成,明白了老死的灭尽,明白了灭尽老死的修行方法。这样去观想就是正确的观想。


弟子们,这样去观想就被称为是:「为了灭除、灭尽一切痛苦,为了灭除、灭尽老死而去修行的出家人。」


弟子们,你们这样观想后,就应该更进一步观想,如何观想呢?你们应该这样想:「那么,这个执着和挂念,什么是它们产生的起因呢?什么让它们聚集、形成。什么让它们生起?什么是它们的根源?当什么存在了,就会有执着和挂念的产生?当什么不存在了,执着和挂念就灭尽了,就没有了?」


弟子们,当你们这样观想的时候,就应该告诉自己:「贪爱是执着和挂念产生的起因,贪爱让执着和挂念聚集、形成,贪爱让执着和挂念生起,贪爱是执着和挂念产生的根源,当贪爱存在了,就会有执着和挂念。当贪爱不存在了,执着和挂念就灭尽了,就没有了。」弟子们,你们这样去观想,就明白了执着和挂念,就明白了执着和挂念的聚集、形成,就明白了执着和挂念的灭尽,就明白了灭尽执着和挂念的修行方法。这样去观想就是依法修行的人。


弟子们,这样去观想修行的人,就被称为:「为了灭尽一切的痛苦,为了灭尽一切的执着和挂念而修行的出家人。」


弟子们,这样观想后,你们应该更进一步的观想,你们应该这样继续的观想:「那么,贪爱是从什么地方生起来的呢?贪爱根植于什么地方呢?贪爱以什么为依靠呢?」


弟子们当你们这样观想的时候,就应该告诉自己:「那些世间中让自己喜欢、快乐、满意的事物就是贪爱生起的地方,贪爱根植于这些让自己喜欢、快乐、满意的事物上,贪爱就是依靠这些让自己喜欢、快乐、满意的事物生起来的。


弟子们,这些事物是如何让自己生起贪爱的呢?当眼睛看见让自己喜欢、快乐、满意的事物的时候,贪爱就会生起,贪爱就会根植于这些事物上。


当耳朵听见让自己喜欢、快乐、满意的声音的时候,贪爱就会生起,贪爱就会根植于这些声音上。


当鼻子闻到让自己喜欢、快乐、满意的气味的时候,贪爱就会生起,贪爱就会根植于这些气味上。


当舌头尝到让自己喜欢、快乐、满意的味道的时候,贪爱就会生起,贪爱就会根植于这些味道上。


当身体触摸到或是感受到让自己喜欢、快乐、满足的触觉、冷热舒适的环境中的时候,贪爱就会生起,贪爱就会根植于这些触觉、冷热舒适的环境之中。


当内心想到让自己喜欢、快乐、满足的思想、念想的时候,贪爱就会生起,贪爱就会根植于这些思想、念想上。


弟子们,过去、现在、未来的一些出家人、修行人,以及世间的人,他们会认为世间这些让自己喜欢、快乐、满意的事物(包括自己的身体)是可以永远存在的,是让人乐此不疲的,是我所拥有的,是我的真实存在,是没有灾祸病痛的,是平安稳当的。他们让贪爱滋生,他们养育贪爱,让贪爱增长。凡是滋生、养育、增长贪爱的人,他们就是在滋生、养育、增长执着和挂念。凡是滋生、养育、增长执着和挂念的人,他们就是在滋生、养育、增长痛苦。凡是滋生、养育、增长痛苦的人,他们就无法从出生、衰老、死亡、愁闷、悲伤、难受、忧虑、绝望中解脱出来。如来就说:「他们没有从世间的痛苦中解脱出来。」


弟子们,就如同有一杯颜色漂亮、芳香四溢、香甜可口的饮料,可是这杯饮料却被加入了毒药,那个时候,有一个商人,他几天都没有喝到水了,口渴难耐,于是,有个国王就对他说:“你很口渴吗?我这里有一杯颜色漂亮、芳香四溢、香甜可口的饮料,你可以用来解渴,不过我告诉你,这杯饮料已经被加入了毒药,你如果喝了就会被毒死。如果你想喝的话,就拿去喝吧。”这个商人认为国王是在骗他,不相信这杯饮料有毒,于是就不加思索的喝下了这杯饮料,没过多久,这个商人就感觉到浑身疼痛难忍,尤其是自己的肚子如同被万虫啃食一样痛楚,商人于是在痛苦中死去。弟子们,同样的道理,过去、现在、未来的一些出家人、修行人,以及世间的人,他们会认为世间这些让自己喜欢、快乐、满意的事物(包括自己的身体)是可以永远存在的,是让人乐此不疲的,是我所拥有的,是我的真实存在,是没有灾祸病痛的,是平安稳当的。他们让贪爱滋生,他们养育贪爱,让贪爱增长。凡是滋生、养育、增长贪爱的人,他们就是在滋生、养育、增长执着和挂念。凡是滋生、养育、增长执着和挂念的人,他们就是在滋生、养育、增长痛苦。凡是滋生、养育、增长痛苦的人,他们就无法从出生、衰老、死亡、愁闷、悲伤、难受、忧虑、绝望中解脱出来。如来就说:「他们没有从世间的痛苦中解脱出来。」弟子们,这个就如同国王给商人喝的那杯饮料,虽然这杯饮料看起来颜色漂亮,闻起来芳香四溢,尝起来香甜可口,可是却被加入了毒药,一旦将这杯饮料喝入身体中,就会浑身疼痛难忍,肚子犹如被万虫啃食,就会被锥心的痛苦折磨到死。


但是,弟子们,过去、现在、未来的一些出家人、修行人,以及世间的人,他们会认为世间这些让自己喜欢、快乐、满意的事物(包括自己的身体)是无法永远存在的,是让人痛苦不堪的,不是我所拥有的,不是我的真实存在,是灾祸病痛的降临,是让人恐怖畏惧的。他们由此舍弃、断除、灭尽贪爱。凡是舍弃、断除、灭尽贪爱的人,他们就是在舍弃、断除、灭尽执着和挂念。凡是舍弃、断除、灭尽执着和挂念的人,他们就是在舍弃、断除、灭尽痛苦。凡是舍弃、断除、灭尽痛苦的人,他们就从出生、衰老、死亡、愁闷、悲伤、难受、忧虑、绝望中解脱出来。如来就说:「他们从世间的痛苦中解脱出来了。」


弟子们,就如同有一杯颜色漂亮、芳香四溢、香甜可口的饮料,可是这杯饮料却被加入了毒药,那个时候,有一个商人,他几天都没有喝到水了,口渴难耐,于是,有个国王就对他说:“你很口渴吗?我这里有一杯颜色漂亮、芳香四溢、香甜可口的饮料,你可以用来解渴,不过我告诉你,这杯饮料已经被加入了毒药,你如果喝了就会被毒死。如果你想喝的话,就拿去喝吧。”于是这个商人就对国王说:“我不想死,既然这杯饮料加入了毒药,不管它的颜色有多么的漂亮,也不管它有多么的芳香四溢、香甜可口,我都不会喝它。陛下,您有其他解渴的东西吗?比如没有添加毒药的水,没有添加毒药的奶酪、米粥,或者没有加入毒药的各种汤。有毒的饮料我不会喝的,有毒的食物我也不会吃的,请您给我没有毒的水、饮料、食物。”弟子们,这个商人他拒绝喝有毒药的饮料,这样这个商人就不会因为喝下有毒的饮料而导致浑身疼痛难忍,也不会让他自己的肚子犹如被万虫啃食一样痛楚,这样商人就不会在痛苦中死去。


弟子们,同样的道理,过去、现在、未来的一些出家人、修行人,以及世间的人,他们会认为世间这些让自己喜欢、快乐、满意的事物(包括自己的身体)是无法永远存在的,是让人痛苦不堪的,不是我所拥有的,不是我的真实存在,是灾祸病痛的降临,是让人恐怖畏惧的。他们由此舍弃、断除、灭尽贪爱。凡是舍弃、断除、灭尽贪爱的人,他们就是在舍弃、断除、灭尽执着和挂念。凡是舍弃、断除、灭尽执着和挂念的人,他们就是在舍弃、断除、灭尽痛苦。凡是舍弃、断除、灭尽痛苦的人,他们就从出生、衰老、死亡、愁闷、悲伤、难受、忧虑、绝望中解脱出来。如来就说:「他们从世间的痛苦中解脱出来了。」弟子们,这个就如同国王让商人喝的那杯饮料,虽然这杯饮料看起来颜色漂亮,闻起来芳香四溢,尝起来香甜可口,可是却被加入了毒药,商人拒绝喝这杯有毒的饮料,他就不会因为喝下有毒的饮料而浑身疼痛难忍,他的肚子也不会感受到犹如被万虫啃食一样的痛楚,他也不会被锥心的痛苦折磨到死。”


佛陀说法后,听法的出家弟子们都再次的顶礼佛陀,随喜赞叹佛陀说法的无量功德,他们都按着佛陀所说的法去修行。


巴利语原版经文


SN.12.66/(6). Sammasasuttaṃ

   66. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṃ nāma kurūnaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi– “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca– “sammasatha no tumhe, bhikkhave, antaraṃ sammasan”ti. Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “ahaṃ kho, bhante, sammasāmi antaraṃ sammasan”ti. “Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, sammasasi antaraṃ sammasan”ti? Atha kho so bhikkhu byākāsi. Yathā so bhikkhu byākāsi na so bhikkhu bhagavato cittaṃ ārādhesi.

   Evaṃ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca– “etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo; yaṃ bhagavā antaraṃ sammasaṃ bhāseyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “Tenahānanda, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca–

   “Idha bhikkhave, bhikkhu sammasamāno sammasati antaraṃ sammasaṃ – ‘yaṃ kho idaṃ anekavidhaṃ nānappakārakaṃ dukkhaṃ loke uppajjati jarāmaraṇaṃ. Idaṃ kho dukkhaṃ kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ, kismiṃ sati jarāmaraṇaṃ hoti, kismiṃ asati jarāmaraṇaṃ na hotī’ti? So sammasamāno evaṃ jānāti– ‘yaṃ kho idaṃ anekavidhaṃ nānappakārakaṃ dukkhaṃ loke uppajjati jarāmaraṇaṃ. Idaṃ kho dukkhaṃ upadhinidānaṃ upadhisamudayaṃ upadhijātikaṃ upadhipabhavaṃ, upadhismiṃ sati jarāmaraṇaṃ hoti, upadhismiṃ asati jarāmaraṇaṃ na hotī’ti. So jarāmaraṇañca pajānāti jarāmaraṇasamudayañca pajānāti jarāmaraṇanirodhañca pajānāti yā ca jarāmaraṇanirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti. Tathāpaṭipanno ca hoti anudhammacārī. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno jarāmaraṇanirodhāya.

   “Athāparaṃ sammasamāno sammasati antaraṃ sammasaṃ– ‘upadhi panāyaṃ kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo, kismiṃ sati upadhi hoti, kismiṃ asati upadhi na hotī’ti? So sammasamāno evaṃ jānāti– ‘upadhi taṇhānidāno taṇhāsamudayo taṇhājātiko taṇhāpabhavo, taṇhāya sati upadhi hoti, taṇhāya asati upadhi na hotī’ti. So upadhiñca pajānāti upadhisamudayañca pajānāti upadhinirodhañca pajānāti yā ca upadhinirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti. Tathā paṭipanno ca hoti anudhammacārī. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno upadhinirodhāya.

   “Athāparaṃ sammasamāno sammasati antaraṃ sammasaṃ– ‘taṇhā panāyaṃ kattha uppajjamānā uppajjati, kattha nivisamānā nivisatī’ti? So sammasamāno evaṃ jānāti– yaṃ kho loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati Kiñca loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ? Cakkhuṃ loke piyarūpaṃ, sātarūpaṃ. Etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Sotaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ …pe… ghānaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ… jivhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ… kāyo loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ… mano loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati ettha nivisamānā nivisati.

   “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ niccato addakkhuṃ sukhato addakkhuṃ attato addakkhuṃ ārogyato addakkhuṃ khemato addakkhuṃ. Te taṇhaṃ vaḍḍhesuṃ. Ye taṇhaṃ vaḍḍhesuṃ te upadhiṃ vaḍḍhesuṃ. Ye upadhiṃ vaḍḍhesuṃ te dukkhaṃ vaḍḍhesuṃ. Ye dukkhaṃ vaḍḍhesuṃ te na parimucciṃsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimucciṃsu dukkhasmāti vadāmi.

   “Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ niccato dakkhissanti sukhato dakkhissanti attato dakkhissanti ārogyato dakkhissanti khemato dakkhissanti. Te taṇhaṃ vaḍḍhissanti. Ye taṇhaṃ vaḍḍhissanti te upadhiṃ vaḍḍhissanti. Ye upadhiṃ vaḍḍhissanti te dukkhaṃ vaḍḍhissanti. Ye dukkhaṃ vaḍḍhissanti te na parimuccissanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccissanti dukkhasmāti vadāmi.

   “Yepi hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ niccato passanti sukhato passanti attato passanti ārogyato passanti khemato passanti. Te taṇhaṃ vaḍḍhenti Ye taṇhaṃ vaḍḍhenti te upadhiṃ vaḍḍhenti. Ye upadhiṃ vaḍḍhenti te dukkhaṃ vaḍḍhenti. Ye dukkhaṃ vaḍḍhenti te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccanti dukkhasmāti vadāmi.

   “Seyyathāpi bhikkhave, āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno. So ca kho visena saṃsaṭṭho. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ– ‘ayaṃ te, ambho purisa, āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno; so ca kho visena saṃsaṭṭho. Sace ākaṅkhasi piva. Pivato hi kho taṃ chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigacchasi maraṇamattaṃ vā dukkhan’ti. So taṃ āpānīyakaṃsaṃ sahasā appaṭisaṅkhā piveyya, nappaṭinissajjeyya. So tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ …pe… anāgatamaddhānaṃ …pe… etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ niccato passanti sukhato passanti attato passanti ārogyato passanti khemato passanti, te taṇhaṃ vaḍḍhenti. Ye taṇhaṃ vaḍḍhenti te upadhiṃ vaḍḍhenti. Ye upadhiṃ vaḍḍhenti te dukkhaṃ vaḍḍhenti. Ye dukkhaṃ vaḍḍhenti te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccanti dukkhasmāti vadāmi.

   “Ye ca kho keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ aniccato addakkhuṃ dukkhato addakkhuṃ anattato addakkhuṃ rogato addakkhuṃ bhayato addakkhuṃ, te taṇhaṃ pajahiṃsu. Ye taṇhaṃ pajahiṃsu te upadhiṃ pajahiṃsu. Ye upadhiṃ pajahiṃsu te dukkhaṃ pajahiṃsu. Ye dukkhaṃ pajahiṃsu te parimucciṃsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimucciṃsu dukkhasmāti vadāmi.

   “Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ aniccato dakkhissanti dukkhato dakkhissanti anattato dakkhissanti rogato dakkhissanti bhayato dakkhissanti, te taṇhaṃ pajahissanti. Ye taṇhaṃ pajahissanti …pe… parimuccissanti dukkhasmāti vadāmi.

   “Yepi hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ aniccato passanti dukkhato passanti anattato passanti rogato passanti bhayato passanti, te taṇhaṃ pajahanti. Ye taṇhaṃ pajahanti te upadhiṃ pajahanti. Ye upadhiṃ pajahanti te dukkhaṃ pajahanti. Ye dukkhaṃ pajahanti te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccanti dukkhasmāti vadāmi.

   “Seyyathāpi, bhikkhave, āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno. So ca kho visena saṃsaṭṭho. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ– ‘ayaṃ te, ambho purisa, āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno so ca kho visena saṃsaṭṭho. Sace ākaṅkhasi piva. Pivato hi kho taṃ chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi; pivitvā ca pana tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigacchasi maraṇamattaṃ vā dukkhan’ti. Atha kho, bhikkhave, tassa purisassa evamassa– ‘sakkā kho me ayaṃ surāpipāsitā pānīyena vā vinetuṃ dadhimaṇḍakena vā vinetuṃ bhaṭṭhaloṇikāya vā vinetuṃ loṇasovīrakena vā vinetuṃ, na tvevāhaṃ taṃ piveyyaṃ, yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’ti. So taṃ āpānīyakaṃsaṃ paṭisaṅkhā na piveyya, paṭinissajjeyya So tatonidānaṃ na maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ aniccato addakkhuṃ dukkhato addakkhuṃ anattato addakkhuṃ rogato addakkhuṃ bhayato addakkhuṃ, te taṇhaṃ pajahiṃsu. Ye taṇhaṃ pajahiṃsu te upadhiṃ pajahiṃsu. Ye upadhiṃ pajahiṃsu te dukkhaṃ pajahiṃsu. Ye dukkhaṃ pajahiṃsu te parimucciṃsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimucciṃsu dukkhasmāti vadāmi.

   “Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ …pe… etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ taṃ aniccato passanti dukkhato passanti anattato passanti rogato passanti bhayato passanti, te taṇhaṃ pajahanti. Ye taṇhaṃ pajahanti te upadhiṃ pajahanti. Ye upadhiṃ pajahanti te dukkhaṃ pajahanti. Ye dukkhaṃ pajahanti te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccanti dukkhasmāti vadāmī”ti. Chaṭṭhaṃ.


“第八十六章 贪爱的产生如同吃毒药” 的相关文章

第七章 在公堂上说假话的原因

相应部3相应7经/法庭经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,波斯匿王在一旁坐下,他对佛陀说:“世尊,我经常在公堂上看见很多有巨额财富,有大量黄金珠宝,有无数田地房产,有无数仆人粮食的王室贵族、祭司、富豪,他们因为贪得无厌的缘故,他们因为想要获得更多利益...

第九章 杀害生命的供养有福德可言吗?

相应部3相应9经/牲祭经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王准备举办为国家祈福的祭祀大会,波斯匿王为此预备好了五百头公牛、五百头小公牛、五百头小母牛、五百只公山羊、五百只母山羊,他准备在祭祀大典上将这些公牛、山羊全部都捆绑到祭坛的大石柱上杀害掉作为对上天的供养。波斯匿王还为此预备...

第十四章 怎么样做才能睡个好觉?

相应部3相应14经/战斗经第一(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,摩揭陀国的阿闍世王突然率领军队偷袭了迦尸国,并且在占领迦尸国后,又继续入侵骄萨罗国。骄萨罗国的军队被攻击后,波斯匿王仓促的率领军队,准备抵御阿闍世王军队的入侵。由于事发突然,波斯匿王毫无准备,他率领的军队又没有战心,很快阿闍世王的军...

第十六章 不可轻视女子

相应部3相应16经/茉莉经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐下。波斯匿王正在听佛陀说法,这个时候,有一个侍从前来拜见波斯匿王,他靠近波斯匿王的耳朵说:“陛下!祝贺您,茉莉王后,刚刚生了一位漂亮的公主。”这个侍从刚一说完话,波斯匿王立刻就闷闷...

第二十六章 杀死什么能让自己不生烦恼?

7.婆罗门相应1.阿罗汉品相应部7相应1经/大那若尼经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀住在王舍城栗鼠饲养处的竹林中,那个时候,有一位叫婆罗堕若的婆罗门,他的妻子大那若尼对佛法僧三宝有坚固的信心。有一次大那若尼给婆罗堕若婆罗门送饭,不小心跌倒了,她虔诚恭敬的诵念三次:“南无本师释迦牟尼佛!南...

第四十三章 如来修行不是为了获得好处

相应部7相应18经/打柴者经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀住在骄萨罗国的某处森林中,那个时候,有个姓婆罗堕若的婆罗门,他让他的众多弟子们,到森林中砍柴,他们进入森林的深处,看见佛陀在一棵大树下盘腿静坐,一动不动,感到非常的吃惊,于是他们就立刻转身回去见他们的老师,他们对老师说:“尊师,我...