相应部30相应3经到46经,两面行者经,第二等两面行者三经,卵生布施资助十经,胎生等布施资助三十经
30 金翅鸟相应
3 两面行者经
舍卫城因缘。
一位比丘前往世尊所在之处;到达后,向世尊礼敬,然后坐在一旁。坐在一旁的那位比丘对世尊说:
"尊者,是什么因、什么缘,使得这里有人在身体坏灭、死亡之后,投生到卵生金翅鸟的同伴之中呢?"
"比丘,在这里,有人以身行两面之事(即善恶夹杂,既有恶行又有善行),以语行两面之事,以意行两面之事。他听说:'卵生金翅鸟长寿、容貌端正、多享快乐。'他便这样想:'啊,但愿我在身体坏灭、死亡之后,能投生到卵生金翅鸟的同伴之中!'他在身体坏灭、死亡之后,便投生到卵生金翅鸟的同伴之中。比丘,这就是那个因、那个缘,使得这里有人在身体坏灭、死亡之后,投生到卵生金翅鸟的同伴之中。"
第三经。
4到6 第二等两面行者三经
舍卫城因缘。
坐在一旁的那位比丘对世尊说:
"尊者,是什么因、什么缘,使得这里有人在身体坏灭、死亡之后,投生到胎生金翅鸟的同伴之中(中略)……湿生金翅鸟的同伴之中(中略)……化生金翅鸟的同伴之中呢?"
"比丘,在这里,有人以身行两面之事(即善恶夹杂),以语行两面之事,以意行两面之事。他听说:'化生金翅鸟长寿、容貌端正、多享快乐。'他便这样想:'啊,但愿我在身体坏灭、死亡之后,能投生到化生金翅鸟的同伴之中!'他在身体坏灭、死亡之后,便投生到化生金翅鸟的同伴之中。比丘,这就是那个因、那个缘,使得这里有人在身体坏灭、死亡之后,投生到化生金翅鸟的同伴之中。"
第六经。
7到16 卵生布施资助十经
舍卫城因缘。
坐在一旁的那位比丘对世尊说:
"尊者,是什么因、什么缘,使得这里有人在身体坏灭、死亡之后,投生到卵生金翅鸟的同伴之中呢?"
"比丘,在这里,有人以身行两面之事(即善恶夹杂),以语行两面之事,以意行两面之事。他听说:'卵生金翅鸟长寿、容貌端正、多享快乐。'他便这样想:'啊,但愿我在身体坏灭、死亡之后,能投生到卵生金翅鸟的同伴之中!'他布施食物(中略)……布施饮品……布施衣服……布施车乘……布施花鬘……布施香料……布施涂香……布施卧具……布施住所……布施灯烛。他在身体坏灭、死亡之后,便投生到卵生金翅鸟的同伴之中。比丘,这就是那个因、那个缘,使得这里有人在身体坏灭、死亡之后,投生到卵生金翅鸟的同伴之中。"
第十六经。
17到46 胎生等布施资助三十经
舍卫城因缘。
坐在一旁的那位比丘对世尊说:
"尊者,是什么因、什么缘,使得这里有人在身体坏灭、死亡之后,投生到胎生金翅鸟的同伴之中(中略)……湿生金翅鸟的同伴之中(中略)……化生金翅鸟的同伴之中呢?"
"比丘,在这里,有人以身行两面之事(即善恶夹杂),以语行两面之事,以意行两面之事。他听说:'化生金翅鸟长寿、容貌端正、多享快乐。'他便这样想:'啊,但愿我在身体坏灭、死亡之后,能投生到化生金翅鸟的同伴之中!'他布施食物(中略)……布施饮品(中略)……布施灯烛。他在身体坏灭、死亡之后,便投生到化生金翅鸟的同伴之中。比丘,这就是那个因、那个缘,使得这里有人在身体坏灭、死亡之后,投生到化生金翅鸟的同伴之中。"
第四十六经。
(如此合计共有四十六部经。)
金翅鸟相应完毕。
其摄颂:
纯净的、取走的,以及两面行者四经;
布施资助四十经,金翅鸟经善宣说。
巴利语原版经文
SN.30.3. Dvayakārīsuttaṃ
394. Sāvatthinidānaṃ. Aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṃ maraṇā aṇḍajānaṃ supaṇṇānaṃ sahabyataṃ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena dvayakārī hoti, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī. Tassa sutaṃ hoti– ‘aṇḍajā supaṇṇā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṃ hoti– ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā aṇḍajānaṃ supaṇṇānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyan’ti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā aṇḍajānaṃ supaṇṇānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Ayaṃ kho, bhikkhu, hetu, ayaṃ paccayo yena midhekacco kāyassa bhedā paraṃ maraṇā aṇḍajānaṃ supaṇṇānaṃ sahabyataṃ upapajjatī”ti. Tatiyaṃ.
SN.30.4- 6. Dutiyādidvayakārīsuttattikaṃ
395-397. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṃ maraṇā jalābujānaṃ supaṇṇānaṃ …pe… saṃsedajānaṃ supaṇṇānaṃ …pe… opapātikānaṃ supaṇṇānaṃ sahabyataṃ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena dvayakārī hoti, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī. Tassa sutaṃ hoti– ‘opapātikā supaṇṇā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṃ hoti– ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā opapātikānaṃ supaṇṇānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyan’ti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā opapātikānaṃ supaṇṇānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Ayaṃ kho, bhikkhu, hetu, ayaṃ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṃ maraṇā opapātikānaṃ supaṇṇānaṃ sahabyataṃ upapajjatī”ti. Chaṭṭhaṃ.
SN.30.7- 16. Aṇḍajadānūpakārasuttadasakaṃ
398-407. Sāvatthinidānaṃ Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṃ maraṇā aṇḍajānaṃ supaṇṇānaṃ sahabyataṃ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena dvayakārī hoti, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī. Tassa sutaṃ hoti– ‘aṇḍajā supaṇṇā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṃ hoti– ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā aṇḍajānaṃ supaṇṇānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyan’ti. So annaṃ deti …pe… pānaṃ deti… vatthaṃ deti… yānaṃ deti… mālaṃ deti… gandhaṃ deti… vilepanaṃ deti… seyyaṃ deti… āvasathaṃ deti… padīpeyyaṃ deti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā aṇḍajānaṃ supaṇṇānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Ayaṃ kho, bhikkhu, hetu, ayaṃ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṃ maraṇā aṇḍajānaṃ supaṇṇānaṃ sahabyataṃ upapajjatī”ti. Soḷasamaṃ.
SN.30.17- 46. Jalābujādidānūpakārasuttatiṃsakaṃ
408-437. Sāvatthinidānaṃ Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṃ maraṇā jalābujānaṃ supaṇṇānaṃ …pe… saṃsedajānaṃ supaṇṇānaṃ …pe… opapātikānaṃ supaṇṇānaṃ sahabyataṃ upapajjatī”ti? “Idha, bhikkhu, ekacco kāyena dvayakārī hoti, vācāya dvayakārī, manasā dvayakārī. Tassa sutaṃ hoti– ‘opapātikā supaṇṇā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṃ hoti– ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā opapātikānaṃ supaṇṇānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyan’ti. So annaṃ deti …pe… pānaṃ deti …pe… padīpeyyaṃ deti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā opapātikānaṃ supaṇṇānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Ayaṃ kho, bhikkhu, hetu, ayaṃ paccayo, yena midhekacco kāyassa bhedā paraṃ maraṇā opapātikānaṃ supaṇṇānaṃ sahabyataṃ upapajjatī”ti. Chacattālīsamaṃ.
(Evaṃ piṇḍakena chacattālīsaṃ suttantā honti.)
Supaṇṇasaṃyuttaṃ samattaṃ.
Tassuddānaṃ–
Suddhikaṃ haranti ceva, dvayakārī ca caturo;
Dānūpakārā tālīsaṃ, supaṇṇe suppakāsitāti.