相应部22相应102经到104经 无常想经,边经,苦经
102 无常想经
起源于舍卫城。"诸比丘,若修习、多修无常想,能断尽一切欲贪,断尽一切色贪,断尽一切有贪,断尽一切无明,根除一切我慢。"
"诸比丘,譬如秋季农夫用大犁耕地,切断一切根系;同样地,诸比丘,修习、多修无常想,能断尽一切欲贪,断尽一切色贪,断尽一切有贪,断尽一切无明,根除一切我慢。"
"诸比丘,譬如割草者割草后,抓住草尖摇动、抖落、清除;同样地,诸比丘,修习、多修无常想,能断尽一切欲贪(中略)根除一切我慢。"
"诸比丘,譬如芒果束被切断茎后,所有依附于茎的芒果都随之而落;同样地,诸比丘,修习、多修无常想(中略)根除一切我慢。"
"诸比丘,譬如尖顶屋中所有椽子都朝向屋顶,倾向屋顶,汇集于屋顶,屋顶被视为其中最高;同样地,诸比丘,修习、多修无常想(中略)根除一切我慢。"
"诸比丘,譬如一切根香中,黑沉香被视为最上;同样地,诸比丘,无常想(中略)根除一切我慢。"
"诸比丘,譬如一切心材香中,红檀香被视为最上;同样地,诸比丘,无常想(中略)根除一切我慢。"
"诸比丘,譬如一切花香中,茉莉花被视为最上;同样地,诸比丘,无常想(中略)根除一切我慢。"
"诸比丘,譬如所有小国王都追随转轮王,转轮王被视为其中最上;同样地,诸比丘,无常想(中略)根除一切我慢。"
"诸比丘,譬如所有星辰之光,全都不及月光的十六分之一,月光被视为其中最上;同样地,诸比丘,无常想(中略)根除一切我慢。"
"诸比丘,譬如秋季,当云层散去,天空晴朗,太阳升起,驱散天空中所有黑暗,照耀、发光、闪耀;同样地,诸比丘,修习、多修无常想,能断尽一切欲贪,断尽一切色贪,断尽一切有贪,断尽一切无明,根除一切我慢。"
"诸比丘,如何修习无常想,如何多修使其断尽一切欲贪(中略)根除一切我慢?'此是色,此是色的生起,此是色的灭没;此是受...此是想...此是行...此是识,此是识的生起,此是识的灭没'——诸比丘,这样修习无常想,这样多修,能断尽一切欲贪,断尽一切色贪,断尽一切有贪,断尽一切无明,根除一切我慢。"第十经。
花品第十。
其摄颂:
河流、花、泡沫,牛粪与指甲,
清净与二束,刀与结、无常。
中五十经竟。
中五十经品摄颂:
依止与阿罗汉,被食与长老名,
花品为五十,故称为第二。
11. 边品
103 边经
起源于舍卫城。"诸比丘,有四种边际。哪四种?有身边际、有身集边际、有身灭边际、有身灭道迹边际。什么是有身边际?应说是五取蕴。哪五种?即:色取蕴、受取蕴、想取蕴、行取蕴、识取蕴——诸比丘,这称为有身边际。"
"诸比丘,什么是有身集边际?即是那导致再生、伴随喜贪、于处处欢喜的渴爱,也就是:欲爱、有爱、无有爱。诸比丘,这称为有身集边际。"
"诸比丘,什么是有身灭边际?即是对那渴爱的无余离贪、灭尽、舍弃、放下、解脱、无执着——诸比丘,这称为有身灭边际。"
"诸比丘,什么是有身灭道迹边际?即是这八支圣道。也就是:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。诸比丘,这称为有身灭道迹边际。诸比丘,这就是四种边际。"第一经。
104 苦经
起源于舍卫城。"诸比丘,我将为你们说苦、苦集、苦灭、趣向苦灭之道。请听。诸比丘,什么是苦?应说是五取蕴。哪五种?即:色取蕴(中略)识取蕴。诸比丘,这称为苦。诸比丘,什么是苦集?即是那导致再生(中略)欲爱、有爱、无有爱——诸比丘,这称为苦集。诸比丘,什么是苦灭?即是对那渴爱的无余离贪、灭尽、舍弃、放下、解脱、无执着——诸比丘,这称为苦灭。诸比丘,什么是趣向苦灭之道?即是这八支圣道。也就是:正见(中略)正定。诸比丘,这称为趣向苦灭之道。"第二经。
巴利语原版经文
SN.22.102/(10). Aniccasaññāsuttaṃ
102. Sāvatthinidānaṃ. “Aniccasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā sabbaṃ kāmarāgaṃ pariyādiyati, sabbaṃ rūparāgaṃ pariyādiyati, sabbaṃ bhavarāgaṃ pariyādiyati, sabbaṃ avijjaṃ pariyādiyati, sabbaṃ asmimānaṃ samūhanati”.
“Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye kassako mahānaṅgalena kasanto sabbāni mūlasantānakāni sampadālento kasati; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā bhāvitā bahulīkatā sabbaṃ kāmarāgaṃ pariyādiyati, sabbaṃ rūparāgaṃ pariyādiyati, sabbaṃ bhavarāgaṃ pariyādiyati, sabbaṃ avijjaṃ pariyādiyati, sabbaṃ asmimānaṃ samūhanati.
“Seyyathāpi, bhikkhave, pabbajalāyako pabbajaṃ lāyitvā agge gahetvā odhunāti niddhunāti nicchoṭeti; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā bhāvitā bahulīkatā sabbaṃ kāmarāgaṃ pariyādiyati …pe… sabbaṃ asmimānaṃ samūhanati.
“Seyyathāpi bhikkhave, ambapiṇḍiyā vaṇṭacchinnāya yāni tattha ambāni vaṇṭapaṭibandhāni sabbāni tāni tadanvayāni bhavanti; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā bhāvitā …pe… sabbaṃ asmimānaṃ samūhanati.
“Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, kūṭaṃ tāsaṃ aggamakkhāyati evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā bhāvitā …pe… sabbaṃ asmimānaṃ samūhanati.
“Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci mūlagandhā kāḷānusārigandho tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā …pe… sabbaṃ asmimānaṃ samūhanati.
“Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci sāragandhā, lohitacandanaṃ tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā …pe… sabbaṃ asmimānaṃ samūhanati.
“Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci pupphagandhā, vassikaṃ tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā …pe… sabbaṃ asmimānaṃ samūhanati.
“Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci kuṭṭarājāno, sabbete rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti, rājā tesaṃ cakkavatti aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā …pe… sabbaṃ asmimānaṃ samūhanati.
“Seyyathāpi, bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā, sabbā tā candimappabhāya kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, candappabhā tāsaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā …pe… sabbaṃ asmimānaṃ samūhanati.
“Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nataṃ abbhussakkamāno, sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocate ca; evameva kho, bhikkhave, aniccasaññā bhāvitā bahulīkatā sabbaṃ kāmarāgaṃ pariyādiyati, sabbaṃ rūparāgaṃ pariyādiyati, sabbaṃ bhavarāgaṃ pariyādiyati, sabbaṃ avijjaṃ pariyādiyati, sabbaṃ asmimānaṃ samūhanati.
“Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, aniccasaññā kathaṃ bahulīkatā sabbaṃ kāmarāgaṃ pariyādiyati …pe… sabbaṃ asmimānaṃ samūhanati? ‘Iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā… iti saññā… iti saṅkhārā… iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti– evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, aniccasaññā evaṃ bahulīkatā sabbaṃ kāmarāgaṃ pariyādiyati, sabbaṃ rūparāgaṃ pariyādiyati, sabbaṃ bhavarāgaṃ pariyādiyati, sabbaṃ avijjaṃ pariyādiyati, sabbaṃ asmimānaṃ samūhanatī”ti. Dasamaṃ.
Pupphavaggo dasamo.
Tassuddānaṃ–
Nadī pupphañca pheṇañca, gomayañca nakhāsikhaṃ;
Suddhikaṃ dve ca gaddulā, vāsījaṭaṃ aniccatāti.
Majjhimapaṇṇāsako samatto.
Tassa majjhimapaṇṇāsakassa vagguddānaṃ–
Upayo arahanto ca, khajjanī therasavhayaṃ;
Pupphavaggena paṇṇāsa, dutiyo tena vuccatīti.
11. Antavaggo
SN.22.103/(1). Antasuttaṃ
103. Sāvatthinidānaṃ “Cattārome, bhikkhave, antā. Katame cattāro? Sakkāyanto sakkāyasamudayanto, sakkāyanirodhanto, sakkāyanirodhagāmini-ppaṭipadanto. Katamo ca, bhikkhave, sakkāyanto? Pañcupādānakkhandhātissa vacanīyaṃ. Katame pañca? Seyyathidaṃ– rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho– ayaṃ vuccati, bhikkhave, sakkāyanto”.
“Katamo ca, bhikkhave, sakkāyasamudayanto? Yāyaṃ taṇhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṃ– kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sakkāyasamudayanto.
“Katamo ca, bhikkhave, sakkāyanirodhanto? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo– ayaṃ vuccati, bhikkhave, sakkāyanirodhanto.
“Katamo ca, bhikkhave, sakkāyanirodhagāminippaṭipadanto? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā-ājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sakkāyanirodhagāminippaṭipadanto Ime kho, bhikkhave, cattāro antā”ti. Paṭhamaṃ.
SN.22.104/(2). Dukkhasuttaṃ
104. Sāvatthinidānaṃ. “Dukkhañca vo, bhikkhave, desessāmi dukkhasamudayañca dukkhanirodhañca dukkhanirodhagāminiñca paṭipadaṃ. Taṃ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, dukkhaṃ? Pañcupādānakkhandhātissa vacanīyaṃ. Katame pañca? Seyyathidaṃ– rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. Idaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhaṃ. Katamo ca, bhikkhave, dukkhasamudayo? Yāyaṃ taṇhā ponobhavikā …pe… kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā– ayaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhasamudayo. Katamo ca, bhikkhave, dukkhanirodho? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo– ayaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodho. Katamā ca, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti. Dutiyaṃ.