相应部22相应91经到94经 罗睺罗经,第二罗睺罗经,河流经,花经
91 罗睺罗经
地点在舍卫城。那时,尊者罗睺罗来到世尊处。来到后,顶礼世尊,然后(中略),坐在一旁。坐在一旁的罗睺罗对世尊如此说道:"大德,如何知、如何见,才能使这具有识的身体和外在的一切相中,不生起我执、我所执和我慢随眠呢?"
"罗睺罗,对于任何色,无论是过去、未来、现在的,内在的或外在的,粗的或细的,劣的或胜的,远的或近的,应当以正慧如实见到'这不是我的,这不是我,这不是我的我'。对于任何受,对于任何想,对于任何行,对于任何识,无论是过去、未来、现在的,内在的或外在的,粗的或细的,劣的或胜的,远的或近的,都应当以正慧如实见到'这不是我的,这不是我,这不是我的我'。罗睺罗,如此知、如此见的人,于这具有识的身体和外在的一切相中,就不会生起我执、我所执和我慢随眠。"
92 第二罗睺罗经
地点在舍卫城。坐在一旁的罗睺罗对世尊如此说道:"大德,如何知、如何见,才能使这具有识的身体和外在的一切相中,心离我执、我所执和我慢,超越分别,寂静而善解脱呢?"
"罗睺罗,对于任何色,无论是过去、未来、现在的,内在的或外在的,粗的或细的,劣的或胜的,远的或近的,以正慧如实见到'这不是我的,这不是我,这不是我的我'后,就能无取而解脱。对于任何受,对于任何想,对于任何行,对于任何识,无论是过去、未来、现在的,内在的或外在的,粗的或细的,劣的或胜的,远的或近的,以正慧如实见到'这不是我的,这不是我,这不是我的我'后,就能无取而解脱。罗睺罗,如此知、如此见的人,于这具有识的身体和外在的一切相中,心就离我执、我所执和我慢,超越分别,寂静而善解脱。"
93 河流经
地点在舍卫城。"比丘们,譬如从山上流下的河流,流程遥远,水流湍急。如果河岸两边长满了茅草,它们会向河中弯曲;如果长满了吉祥草,它们会向河中弯曲;如果长满了芦苇,它们会向河中弯曲;如果长满了毕拉那草,它们会向河中弯曲;如果长满了树木,它们也会向河中弯曲。
如果有人被水流冲走,抓住茅草,茅草会断裂。因此他会遭遇不幸和损失。如果他抓住吉祥草,它们会断裂。如果他抓住芦苇,它们会断裂。如果他抓住毕拉那草,它们会断裂。如果他抓住树木,它们会断裂。因此他会遭遇不幸和损失。
同样地,比丘们,未闻法的凡夫,不见圣者,不知圣法,不习圣法,不见善士,不知善士法,不习善士法,他把色看作是我,或认为我拥有色,或认为色在我中,或认为我在色中。那色会毁坏,他因此遭遇不幸和损失。他把受看作是我,或认为我拥有受,或认为受在我中,或认为我在受中。那受会毁坏,他因此遭遇不幸和损失。他把想看作是我,或认为我拥有想,或认为想在我中,或认为我在想中。那想会毁坏,他因此遭遇不幸和损失。他把行看作是我,或认为我拥有行,或认为行在我中,或认为我在行中。那行会毁坏,他因此遭遇不幸和损失。他把识看作是我,或认为我拥有识,或认为识在我中,或认为我在识中。那识会毁坏,他因此遭遇不幸和损失。
比丘们,你们认为如何,色是常还是无常?"
"大德,是无常。"
"受、想、行、识是常还是无常?"
"大德,是无常。"
"因此(中略)如是见者(中略)了知不再有后有。"
94 花经
地点在舍卫城。"比丘们,我不与世间争论,而是世间与我争论。比丘们,说法者不与世间任何人争论。比丘们,凡是世间智者认为'不存在'的,我也说'不存在';凡是世间智者认为'存在'的,我也说'存在'。"
"比丘们,什么是世间智者认为'不存在'而我也说'不存在'的?比丘们,色是常住的、坚固的、永恒的、不变易法,这是世间智者认为'不存在'的,我也说'不存在'。受是常住的、坚固的、永恒的、不变易法,这是世间智者认为'不存在'的,我也说'不存在'。想是常住的、坚固的、永恒的、不变易法,这是世间智者认为'不存在'的,我也说'不存在'。行是常住的、坚固的、永恒的、不变易法,这是世间智者认为'不存在'的,我也说'不存在'。识是常住的、坚固的、永恒的、不变易法,这是世间智者认为'不存在'的,我也说'不存在'。这就是世间智者认为'不存在'而我也说'不存在'的。"
"比丘们,什么是世间智者认为'存在'而我也说'存在'的?比丘们,色是无常的、苦的、变易法,这是世间智者认为'存在'的,我也说'存在'。受是无常的、苦的、变易法,这是世间智者认为'存在'的,我也说'存在'。想是无常的、苦的、变易法,这是世间智者认为'存在'的,我也说'存在'。行是无常的、苦的、变易法,这是世间智者认为'存在'的,我也说'存在'。识是无常的、苦的、变易法,这是世间智者认为'存在'的,我也说'存在'。这就是世间智者认为'存在'而我也说'存在'的。"
"比丘们,世间有世间法,如来对此觉悟、通达;觉悟、通达后,他宣说、开示、安立、建立、显示、分别、显明。"
"比丘们,什么是世间的世间法,如来对此觉悟、通达,觉悟、通达后,宣说、开示、安立、建立、显示、分别、显明呢?比丘们,色是世间的世间法,如来对此觉悟、通达,觉悟、通达后,宣说、开示、安立、建立、显示、分别、显明。"
"比丘们,当如来如此宣说、开示、安立、建立、显示、分别、显明时,若有人不知不见,我说这样的愚凡夫、盲目者、无眼者、不知者、不见者,我还能对他们做什么呢!受是世间的世间法,如来对此觉悟、通达,觉悟、通达后,宣说、开示、安立、建立、显示、分别、显明。想是世间的世间法,如来对此觉悟、通达,觉悟、通达后,宣说、开示、安立、建立、显示、分别、显明。行是世间的世间法,如来对此觉悟、通达,觉悟、通达后,宣说、开示、安立、建立、显示、分别、显明。识是世间的世间法,如来对此觉悟、通达,觉悟、通达后,宣说、开示、安立、建立、显示、分别、显明。"
"比丘们,当如来如此宣说、开示、安立、建立、显示、分别、显明时,若有人不知不见,我说这样的愚凡夫、盲目者、无眼者、不知者、不见者,我还能对他们做什么呢!"
"比丘们,就像青莲花、红莲花或白莲花生于水中、长于水中,超出水面而住,不被水沾染。同样地,比丘们,如来生于世间、长于世间,超越世间而住,不被世间所染。"
长老品第九。
其摄颂:
阿难陀、帝须、双、
阿努罗陀与跋迦利;
阿湿波耆、差摩迦、阐那、
罗睺罗后二。
第十 花品
巴利语原版经文
91/(9). Rāhulasuttaṃ
91. Sāvatthinidānaṃ Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ etadavoca– “kathaṃ nu kho, bhante, jānato kathaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti?
“Yaṃ kiñci, rāhula, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā …pe… sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Evaṃ kho, rāhula, jānato evaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti. Navamaṃ.
92/(10). Dutiyarāhulasuttaṃ
92. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ etadavoca– “kathaṃ nu kho, bhante, jānato kathaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṃ mānasaṃ hoti vidhāsamatikkantaṃ santaṃ suvimuttan”ti? “Yaṃ kiñci, rāhula, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā …pe… yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti. Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti. Evaṃ kho, rāhula jānato evaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṃ mānasaṃ hoti vidhā samatikkantaṃ santaṃ suvimuttan”ti. Dasamaṃ.
Theravaggo navamo.
Tassuddānaṃ–
Ānando tisso yamako, anurādho ca vakkali;
Assaji khemako channo, rāhulā apare duve.
10. Pupphavaggo
93/(1). Nadīsuttaṃ
93. Sāvatthinidānaṃ “Seyyathāpi, bhikkhave, nadī pabbateyyā ohārinī dūraṅgamā sīghasotā. Tassā ubhosu tīresu kāsā cepi jātā assu, te naṃ ajjholambeyyuṃ; kusā cepi jātā assu, te naṃ ajjholambeyyuṃ; pabbajā cepi jātā assu, te naṃ ajjholambeyyuṃ; bīraṇā cepi jātā assu, te naṃ ajjholambeyyuṃ; rukkhā cepi jātā assu, te naṃ ajjholambeyyuṃ. Tassā puriso sotena vuyhamāno kāse cepi gaṇheyya, te palujjeyyuṃ. So tatonidānaṃ anayabyasanaṃ āpajjeyya. Kuse cepi gaṇheyya, pabbaje cepi gaṇheyya, bīraṇe cepi gaṇheyya, rukkhe cepi gaṇheyya, te palujjeyyuṃ So tatonidānaṃ anayabyasanaṃ āpajjeyya. Evameva kho, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ; attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ rūpaṃ palujjati. So tatonidānaṃ anayabyasanaṃ āpajjati. Vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ attani vā viññāṇaṃ viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ viññāṇaṃ palujjati. So tatonidānaṃ anayabyasanaṃ āpajjati. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ bhante”. “Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “Aniccaṃ bhante”. “Tasmātiha …pe… evaṃ passaṃ …pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī”ti. Paṭhamaṃ.
94/(2). Pupphasuttaṃ
94. Sāvatthinidānaṃ. “Nāhaṃ, bhikkhave, lokena vivadāmi, lokova mayā vivadati. Na, bhikkhave, dhammavādī kenaci lokasmiṃ vivadati. Yaṃ, bhikkhave, natthisammataṃ loke paṇḍitānaṃ, ahampi taṃ ‘natthī’ti vadāmi. Yaṃ, bhikkhave, atthisammataṃ loke paṇḍitānaṃ, ahampi taṃ ‘atthī’ti vadāmi”.
“Kiñca, bhikkhave, natthisammataṃ loke paṇḍitānaṃ, yamahaṃ ‘natthī’ti vadāmi? Rūpaṃ bhikkhave, niccaṃ dhuvaṃ sassataṃ avipariṇāmadhammaṃ natthisammataṃ loke paṇḍitānaṃ; ahampi taṃ ‘natthī’ti vadāmi. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ dhuvaṃ sassataṃ avipariṇāmadhammaṃ natthisammataṃ loke paṇḍitānaṃ; ahampi taṃ ‘natthī’ti vadāmi. Idaṃ kho, bhikkhave, natthisammataṃ loke paṇḍitānaṃ; ahampi taṃ ‘natthī’ti vadāmi”.
“Kiñca, bhikkhave, atthisammataṃ loke paṇḍitānaṃ, yamahaṃ ‘atthī’ti vadāmi? Rūpaṃ, bhikkhave, aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ atthisammataṃ loke paṇḍitānaṃ; ahampi taṃ ‘atthī’ti vadāmi. Vedanā aniccā …pe… viññāṇaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ atthisammataṃ loke paṇḍitānaṃ; ahampi taṃ ‘atthī’ti vadāmi. Idaṃ kho, bhikkhave, atthisammataṃ loke paṇḍitānaṃ; ahampi taṃ ‘atthī’ti vadāmi”.
“Atthi, bhikkhave, loke lokadhammo, taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti; abhisambujjhitvā abhisametvā taṃ ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti.
“Kiñca bhikkhave, loke lokadhammo, taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti, abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti? Rūpaṃ, bhikkhave, loke lokadhammo taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti.
“Yo, bhikkhave, tathāgatena evaṃ ācikkhiyamāne desiyamāne paññapiyamāne paṭṭhapiyamāne vivariyamāne vibhajiyamāne uttānīkariyamāne na jānāti na passati tamahaṃ, bhikkhave, bālaṃ puthujjanaṃ andhaṃ acakkhukaṃ ajānantaṃ apassantaṃ kinti karomi! Vedanā, bhikkhave, loke lokadhammo …pe… saññā, bhikkhave… saṅkhārā, bhikkhave… viññāṇaṃ, bhikkhave, loke lokadhammo taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti.
“Yo, bhikkhave, tathāgatena evaṃ ācikkhiyamāne desiyamāne paññapiyamāne paṭṭhapiyamāne vivariyamāne vibhajiyamāne uttānīkariyamāne na jānāti na passati tamahaṃ, bhikkhave, bālaṃ puthujjanaṃ andhaṃ acakkhukaṃ ajānantaṃ apassantaṃ kinti karomi!
“Seyyathāpi, bhikkhave, uppalaṃ vā padumaṃ vā puṇḍarīkaṃ vā udake jātaṃ udake saṃvaḍḍhaṃ udakā accuggamma ṭhāti anupalittaṃ udakena; evameva kho, bhikkhave, tathāgato loke jāto loke saṃvaḍḍho lokaṃ abhibhuyya viharati anupalitto lokenā”ti. Dutiyaṃ.