第一千三百一十五章 分别经,大拘絺罗经,阿难经, 增支部4集172经到174经

172 分别经


在那里,尊者舍利弗告诉比丘们说:"贤友比丘们。"那些比丘回应尊者舍利弗说:"贤友。"尊者舍利弗如是说:


"贤友们,我受具足戒半月后,证得义无碍解,能从字句上理解其意义。我以种种方式解说、教导、宣说、建立、开显、分别、显明此义。若有人有疑惑或迷惑,可以向我提问。我将为你们解答,因为我们的导师善巧于诸法。


贤友们,我受具足戒半月后,证得法无碍解,能从字句上理解其法。我以种种方式解说、教导、宣说、建立、开显、分别、显明此法。若有人有疑惑或迷惑,可以向我提问。我将为你们解答,因为我们的导师善巧于诸法。


贤友们,我受具足戒半月后,证得词无碍解,能从字句上理解其词。我以种种方式解说、教导、宣说、建立、开显、分别、显明此词。若有人有疑惑或迷惑,可以向我提问。我将为你们解答,因为我们的导师善巧于诸法。


贤友们,我受具足戒半月后,证得辩无碍解,能从字句上理解其辩。我以种种方式解说、教导、宣说、建立、开显、分别、显明此辩。若有人有疑惑或迷惑,可以向我提问。我将为你们解答,因为我们的导师善巧于诸法。"第二。


173 大拘絺罗经


那时,尊者大拘絺罗来到尊者舍利弗所在处;来到后,与尊者舍利弗互相问候。寒暄欢愉的谈话后,坐在一旁。坐在一旁的尊者大拘絺罗对尊者舍利弗如是说:


"贤友,六触处完全灭尽后,是否还有其他什么?"

"不要这样说,贤友。"

"贤友,六触处完全灭尽后,是否没有其他什么?"

"不要这样说,贤友。"

"贤友,六触处完全灭尽后,是否既有又无其他什么?"

"不要这样说,贤友。"

"贤友,六触处完全灭尽后,是否既非有亦非无其他什么?"

"不要这样说,贤友。"


"贤友,当我问'六触处完全灭尽后,是否还有其他什么'时,你说'不要这样说'。当我问'是否没有其他什么'时,你说'不要这样说'。当我问'是否既有又无其他什么'时,你说'不要这样说'。当我问'是否既非有亦非无其他什么'时,你说'不要这样说'。那么,贤友,这些话应如何理解?"


"贤友,说'六触处完全灭尽后还有其他什么',这是使无戏论成为戏论。说'没有其他什么',这是使无戏论成为戏论。说'既有又无其他什么',这是使无戏论成为戏论。说'既非有亦非无其他什么',这是使无戏论成为戏论。贤友,六触处的范围即是戏论的范围,戏论的范围即是六触处的范围。六触处完全灭尽,即是戏论的止息、戏论的平息。"第三。


174 阿难经


那时,尊者阿难来到尊者大拘絺罗所在处;来到后,与尊者大拘絺罗互相问候。寒暄欢愉的谈话后,坐在一旁。坐在一旁的尊者阿难对尊者大拘絺罗如是说:


"贤友,六触处完全灭尽后,是否还有其他什么?"

"不要这样说,贤友。"

"贤友,六触处完全灭尽后,是否没有其他什么?"

"不要这样说,贤友。"

"贤友,六触处完全灭尽后,是否既有又无其他什么?"

"不要这样说,贤友。"

"贤友,六触处完全灭尽后,是否既非有亦非无其他什么?"

"不要这样说,贤友。"


"贤友,当我问'六触处完全灭尽后,是否还有其他什么'时,你说'不要这样说'。当我问'是否没有其他什么'时,你说'不要这样说'。当我问'是否既有又无其他什么'时,你说'不要这样说'。当我问'是否既非有亦非无其他什么'时,你说'不要这样说'。那么,贤友,这些话应如何理解?"


"贤友,说'六触处完全灭尽后还有其他什么',这是使无戏论成为戏论。说'没有其他什么',这是使无戏论成为戏论。说'既有又无其他什么',这是使无戏论成为戏论。说'既非有亦非无其他什么',这是使无戏论成为戏论。贤友,六触处的范围即是戏论的范围,戏论的范围即是六触处的范围。六触处完全灭尽,即是戏论的止息、戏论的平息。"第四。


这三部经文的主要内容是:

1. 第172经中舍利弗宣说他证得的四无碍解(义、法、词、辩)。

2. 第173经是大拘絺罗与舍利弗的对话。

3. 第174经是阿难与大拘絺罗的对话,内容与第173经相似。


后两经都探讨了六触处灭尽后的状态,强调任何对这种状态的概念化描述都会落入戏论。这反映了佛教对语言概念局限性的深刻认识。


巴利语原版经文


AN.4.172/ 2. Vibhattisuttaṃ

   172. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi– “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca–

   “Addhamāsūpasampannena me, āvuso, atthapaṭisambhidā sacchikatā odhiso byañjanaso. Tamahaṃ anekapariyāyena ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā, so maṃ pañhena. Ahaṃ veyyākaraṇena sammukhībhūto no satthā yo no dhammānaṃ sukusalo.

   “Addhamāsūpasampannena me, āvuso, dhammapaṭisambhidā sacchikatā odhiso byañjanaso. Tamahaṃ anekapariyāyena ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā, so maṃ pañhena. Ahaṃ veyyākaraṇena sammukhībhūto no satthā yo no dhammānaṃ sukusalo.

   “Addhamāsūpasampannena me, āvuso, niruttipaṭisambhidā sacchikatā odhiso byañjanaso. Tamahaṃ anekapariyāyena ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā, so maṃ pañhena. Ahaṃ veyyākaraṇena sammukhībhūto no satthā yo no dhammānaṃ sukusalo.

   “Addhamāsūpasampannena me, āvuso, paṭibhānapaṭisambhidā sacchikatā odhiso byañjanaso. Tamahaṃ anekapariyāyena ācikkhāmi desemi paññāpemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā, so maṃ pañhena. Ahaṃ veyyākaraṇena sammukhībhūto no satthā yo no dhammānaṃ sukusalo”ti. Dutiyaṃ.


AN.4.173/ 3. Mahākoṭṭhikasuttaṃ

   173. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca–

   “Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthaññaṃ kiñcī”ti?

   “Mā hevaṃ, āvuso”.

   “Channaṃ āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā natthaññaṃ kiñcī”ti?

   “Mā hevaṃ, āvuso”.

   “Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthi ca natthi ca aññaṃ kiñcī”ti?

   “Mā hevaṃ, āvuso”.

   “Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaṃ kiñcī”ti?

   “Mā hevaṃ, āvuso”.

   “‘Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthaññaṃ kiñcī’ti, iti puṭṭho samāno ‘mā hevaṃ, āvuso’ti vadesi. ‘Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā natthaññaṃ kiñcī’ti, iti puṭṭho samāno– ‘mā hevaṃ, āvuso’ti vadesi. ‘Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthi ca natthi ca aññaṃ kiñcī’ti, iti puṭṭho samāno– ‘mā hevaṃ, āvuso’ti vadesi. ‘Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaṃ kiñcī’ti, iti puṭṭho samāno– ‘mā hevaṃ, āvuso’ti vadesi. Yathā kathaṃ pana, āvuso, imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo”ti?

   “‘Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthaññaṃ kiñcī’ti, iti vadaṃ appapañcaṃ papañceti. ‘Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā natthaññaṃ kiñcī’ti, iti vadaṃ appapañcaṃ papañceti. ‘Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthi ca natthi ca aññaṃ kiñcī’ti, iti vadaṃ appapañcaṃ papañceti. ‘Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaṃ kiñcī’ti, iti vadaṃ appapañcaṃ papañceti. Yāvatā, āvuso, channaṃ phassāyatanānaṃ gati tāvatā papañcassa gati; yāvatā papañcassa gati tāvatā channaṃ phassāyatanānaṃ gati. Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā papañcanirodho papañcavūpasamo”ti. Tatiyaṃ.


AN.4.174/ 4. Ānandasuttaṃ

   174. Atha kho āyasmā ānando yenāyasmā mahākoṭṭhiko tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākoṭṭhikena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṃ mahākoṭṭhikaṃ etadavoca–

   “Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthaññaṃ kiñcī”ti?

   “Mā hevaṃ, āvuso”.

   “Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā natthaññaṃ kiñcī”ti?

   “Mā hevaṃ, āvuso”.

   “Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthi ca natthi ca aññaṃ kiñcī”ti?

   “Mā hevaṃ, āvuso”.

   “Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaṃ kiñcī”ti?

   “Mā hevaṃ, āvuso”.

   “‘Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthaññaṃ kiñcī’ti, iti puṭṭho samāno– ‘mā hevaṃ, āvuso’ti vadesi. ‘Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā natthaññaṃ kiñcī’ti, iti puṭṭho samāno– ‘mā hevaṃ, āvuso’ti vadesi. ‘Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthi ca natthi ca aññaṃ kiñcī’ti, iti puṭṭho samāno– ‘mā hevaṃ, āvuso’ti vadesi. ‘Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaṃ kiñcī’ti, iti puṭṭho samāno– ‘mā hevaṃ, āvuso’ti vadesi Yathā kathaṃ panāvuso, imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo”ti?

   “‘Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthaññaṃ kiñcī’ti, iti vadaṃ appapañcaṃ papañceti. ‘Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā natthaññaṃ kiñcī’ti, iti vadaṃ appapañcaṃ papañceti. ‘Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā atthi ca natthi ca aññaṃ kiñcī’ti, iti vadaṃ appapañcaṃ papañceti. ‘Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā nevatthi no natthaññaṃ kiñcī’ti, iti vadaṃ appapañcaṃ papañceti. Yāvatā, āvuso, channaṃ phassāyatanānaṃ gati tāvatā papañcassa gati Yāvatā papañcassa gati tāvatā channaṃ phassāyatanānaṃ gati. Channaṃ, āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā papañcanirodho papañcavūpasamo”ti. Catutthaṃ.


“第一千三百一十五章 分别经,大拘絺罗经,阿难经, 增支部4集172经到174经” 的相关文章

第八章 爱自己胜过爱其他人

相应部3相应8经/茉莉经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王与茉莉王后在王宫中最高的楼阁顶层眺望远方,波斯匿王这时对茉莉王后说:“茉莉,我现在有个问题想要问你,你如实的回答我,好吗?”茉莉王后回答:“大王,您有什么问题要问我,请说。”波斯匿王说:“茉莉,对于你来说,你对世间任何人...

第二十四章 供养谁获得的福德果报最大?

相应部3相应24经/弓术经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后他在一旁坐下,波斯匿王对佛陀说:“世尊,应该将自己的财物施舍给哪些人呢?应该布施供养什么人呢?”佛陀说:“大王,施舍、布施供养那些真正需要帮助的人,施舍、布施供养那些能够让你断恶修善,解除烦恼...

第二十五章 衰老死亡来临的时候怎么办?

相应部3相应25经/如山经(憍萨罗相应/有偈篇/祇夜)有个时候,骄萨罗国的波斯匿王来到佛陀的住所,顶礼佛陀后,他在一旁坐下,佛陀对波斯匿王说:“大王,你今天风尘仆仆的来到如来这里,你是从什么地方而来呢?”波斯匿王说:“世尊,我刚刚巡视地方而来,我作为骄萨罗国的国王,每天都要处理很多国家大事,当然我有...

第四十八章 如何除灭生死的轮回

因缘篇12.因缘相应1.佛陀品相应部12相应1经/缘起经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园,那时,佛陀召集出家弟子们坐在他的身边,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,我现在要对你们说因缘法,你们要认真的听,你们要仔细的思考。”出家弟子们回答:“世尊,我们会认真的听,我们会...

第五十八章 如来说法如同狮子王吼叫

3.十力品相应部12相应21经/十力经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,狮子王的吼声让森林中其他飞禽走兽都为之震惊。如来现在为你们说法,如同狮子王大吼的声音,让你们内心震动立刻开启智慧,明白世间的真相和规则。如来为你们解答:世...

第七十七章 解脱如同油灯的熄灭

相应部12相应53经/结经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,当被世间的事物束缚捆绑,沉迷于获得、拥有、享受这些事物带来的快乐、喜悦、满足的感受之中的时候,就会让贪爱增长,以「贪爱」为前提条件就会产生出「取」,以「取」为前提条件...