中部84经/摩偷罗经(王品[9])

这是我亲身听闻到的，一时，尊者大迦旃延住在摩偷罗的贡达林中。摩偷罗王阿般提子听说："沙门迦旃延确实住在摩偷罗的贡达林中。关于这位尊者迦旃延，有如此美好的名声传开：'他是智者、贤明、聪慧、多闻、善于言谈、善于应对、年长且是阿罗汉（阿罗汉解释：阿罗汉是佛教中的最高修行境界，也是四种圣者(四果)中的最后一个阶段，阿罗汉是指已经完全断除所有烦恼，达到最终解脱的修行者。"阿罗汉"可译为"应供"、"无学"或"杀贼",意味着值得供养、不再需要学习、已杀死内心的烦恼）。'能见到如此的阿罗汉实在是好啊。"于是摩偷罗王阿般提子命令准备华丽的车驾，自己登上华丽的车，带着华丽的车队从摩偷罗出发，以盛大的王者威仪去拜见尊者大迦旃延。车子能行驶的地方就乘车而行，到了不能行车的地方就下车步行，走向尊者大迦旃延。走近后，与尊者大迦旃延互相问候。寒暄完毕后，坐在一旁。坐下后，摩偷罗王阿般提子对尊者大迦旃延说："迦旃延先生，婆罗门们是这样说的：'婆罗门种姓最高贵（婆罗门解释：意译净行、梵行、梵志、承习。印度四姓中，最上位之僧侣、学者阶级。为古印度一切知识之垄断者，自认为印度社会之最胜种姓），其他种姓低劣；婆罗门种姓洁白，其他种姓黑暗；只有婆罗门才能净化，非婆罗门不能；婆罗门是梵天之子（梵天解释：音译婆罗贺摩、没罗含摩、梵摩。意译清净、离欲。印度思想将万有之根源梵，予以神格化，为婆罗门教、印度教之创造神，与湿婆、毗湿奴，并称为婆罗门教与印度教之三大神。据摩奴法典所载，梵天出自金胎（梵卵）），从梵天口中生，从梵天而生，由梵天所造，是梵天的继承人。'对此，尊者迦旃延怎么说？"

"大王，这只是世间的一种说法：'婆罗门种姓最高贵，其他种姓低劣；婆罗门种姓洁白，其他种姓黑暗；只有婆罗门才能净化，非婆罗门不能；婆罗门是梵天之子，从梵天口中生，从梵天而生，由梵天所造，是梵天的继承人。'大王，以下这个道理可以说明这只是世间的一种说法：'婆罗门种姓最高贵，其他种姓低劣……是梵天的继承人。'"

 "大王，你怎么看？如果刹帝利有财富、谷物、银或金，是否会有刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗早起晚睡（刹帝利解释：意译地主、王种。略作刹利。乃印度四姓阶级中之第二阶级，地位仅次于婆罗门，乃王族、贵族、士族所属之阶级，系从事军事、政治者。释尊即出身此阶级；婆罗门解释：意译净行、梵行、梵志、承习。印度四姓中，最上位之僧侣、学者阶级。为古印度一切知识之垄断者，自认为印度社会之最胜种姓；吠舍解释：印度四姓之一，即商人的族姓；首陀罗解释：略称首陀。为印度四姓中地位最低之奴隶阶级。从事担死人、除粪、养鸡猪、捕猎、屠杀、沽酒、兵伍等卑贱职务。乃雅利安人所征服之土著，随着婆罗门文化之隆盛而备受压迫，亦无任何宗教特权，并受传统婆罗门教轻蔑为无来生之贱民，故称为一生族。释尊对此主张四姓平等，并允许首陀罗阶级出家），听从他的吩咐，讨他欢心，说好听的话？"

"迦旃延先生，如果刹帝利有财富、谷物、银或金，确实会有刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗早起晚睡，听从他的吩咐，讨他欢心，说好听的话。"

"大王，你怎么看？如果婆罗门有财富、谷物、银或金，是否会有婆罗门、吠舍、首陀罗、刹帝利早起晚睡，听从他的吩咐，讨他欢心，说好听的话？"

"迦旃延先生，如果婆罗门有财富、谷物、银或金，确实会有婆罗门、吠舍、首陀罗、刹帝利早起晚睡，听从他的吩咐，讨他欢心，说好听的话。" 

"大王，你怎么看？如果吠舍有财富、谷物、银或金，是否会有吠舍、首陀罗、刹帝利、婆罗门早起晚睡，听从他的吩咐，讨他欢心，说好听的话？"

"迦旃延先生，如果吠舍有财富、谷物、银或金，确实会有吠舍、首陀罗、刹帝利、婆罗门早起晚睡，听从他的吩咐，讨他欢心，说好听的话。"

"大王，你怎么看？如果首陀罗有财富、谷物、银或金，是否会有首陀罗、刹帝利、婆罗门、吠舍早起晚睡，听从他的吩咐，讨他欢心，说好听的话？"

"迦旃延先生，如果首陀罗有财富、谷物、银或金，确实会有首陀罗、刹帝利、婆罗门、吠舍早起晚睡，听从他的吩咐，讨他欢心，说好听的话。"

"大王，你怎么看？如果是这样，这四个种姓是否平等？你对此有何看法？"

"迦旃延先生，如果是这样，这四个种姓确实是平等的。我看不出它们有什么差别。"

"大王，由此可知，那只是世间的一种说法：'婆罗门种姓最高贵，其他种姓低劣……是梵天的继承人。'"

"大王，你怎么看？如果有刹帝利杀生、偷盗、邪淫（邪淫解释：没有结婚就发生男女关系，或者不正当的性行为）、妄语（妄语解释：虚假不真实的言语）、两舌（两舌解释：说挑拨离间的言语，破坏别人和睦的关系）、恶口（恶口解释：说粗暴粗俗咒骂的言语）、绮语（绮语解释：说毫无意义不正经的言语）、贪婪、瞋恨（瞋恨解释：愤怒怨恨）、邪见（邪见解释：不正确的见解），他死后会不会堕入恶趣、恶道、地狱？你对此有何看法？"

"迦旃延先生，如果刹帝利杀生、偷盗、邪淫、妄语、两舌、恶口、绮语、贪婪、瞋恨、邪见，他死后确实会堕入恶趣、恶道、地狱。我是这样认为的，我也是这样从阿罗汉那里听说的。"

"很好，很好，大王！你能这样想很好，你从阿罗汉那里听到这样的说法也很好。大王，你怎么看？如果有婆罗门……吠舍……首陀罗杀生、偷盗……邪见，他死后会不会堕入恶趣、恶道、地狱？你对此有何看法？"

"迦旃延先生，如果首陀罗杀生、偷盗……邪见，他死后确实会堕入恶趣、恶道、地狱。我是这样认为的，我也是这样从阿罗汉那里听说的。"

"很好，很好，大王！你能这样想很好，你从阿罗汉那里听到这样的说法也很好。大王，你怎么看？如果是这样，这四个种姓是否平等？你对此有何看法？"

"迦旃延先生，如果是这样，这四个种姓确实是平等的。我看不出它们有什么差别。"

"大王，由此可知，那只是世间的一种说法：'婆罗门种姓最高贵，其他种姓低劣……是梵天的继承人。'"

"大王，您怎么看？如果一个刹帝利戒杀生、不偷盗、不邪淫、不妄语、不两舌、不恶口、不绮语，没有贪心，没有瞋恨，具有正见，他死后会不会往生善趣、天界？您对此有何看法？"

"迦旃延尊者，即使是刹帝利，如果他戒杀生、不偷盗、不邪淫、不妄语、不两舌、不恶口、不绮语，没有贪心，没有瞋恨，具有正见，他死后确实会往生善趣、天界。我是这么认为的，而且我也是这样从阿罗汉那里听说的。"

"太好了，大王！太好了！您能这样想很好，而且您从阿罗汉那里听到这样的说法也很好。那么大王，您怎么看？如果是婆罗门、吠舍或首陀罗戒杀生、不偷盗......具有正见，他们死后会不会往生善趣、天界？您对此有何看法？"

"迦旃延尊者，即使是首陀罗，如果他戒杀生、不偷盗......具有正见，他死后确实会往生善趣、天界。我是这么认为的，而且我也是这样从阿罗汉那里听说的。"

"太好了，大王！太好了！您能这样想很好，而且您从阿罗汉那里听到这样的说法也很好。那么大王，如果是这样的话，这四个种姓是平等的还是不平等的？您对此有何看法？"

"迦旃延尊者，如果是这样的话，这四个种姓确实是平等的。我看不出它们之间有什么区别。"

"大王，由此我们可以知道，'婆罗门是最高贵的种姓，其他种姓低劣；婆罗门是白色种姓，其他种姓是黑色；只有婆罗门才能净化，非婆罗门不能；婆罗门是梵天之子，从梵天口中生，为梵天所化，是梵天的继承人'这种说法只是世间的一种传言而已。"

"大王，您怎么看？如果一个刹帝利破墙入室、抢劫、偷盗、伏击路人或通奸，而您的手下抓住他并向您报告：'陛下，这是一个罪犯。请您对他施以您认为适当的惩罚。'您会怎么处置他？"

"迦旃延尊者，我们会处死他，或罚他，或流放他，或根据具体情况处置他。为什么呢？因为他先前被称为'刹帝利'的名号已经消失了，他只会被视为一个盗贼。"

"大王，您怎么看？如果是一个婆罗门、吠舍或首陀罗破墙入室、抢劫、偷盗、伏击路人或通奸，而您的手下抓住他并向您报告：'陛下，这是一个罪犯。请您对他施以您认为适当的惩罚。'您会怎么处置他？"

"迦旃延尊者，我们会处死他，或罚他，或流放他，或根据具体情况处置他。为什么呢？因为他先前被称为'首陀罗'的名号已经消失了，他只会被视为一个盗贼。"

"大王，如果是这样的话，这四个种姓是平等的还是不平等的？您对此有何看法？"

"迦旃延尊者，如果是这样的话，这四个种姓确实是平等的。我看不出它们之间有什么区别。"

"大王，由此我们可以知道，'婆罗门是最高贵的种姓，其他种姓低劣......'这种说法只是世间的一种传言而已。"

"大王，您怎么看？如果一个刹帝利剃除须发，披上袈裟，从在家生活出家，远离杀生、偷盗、妄语，过午不食，独身修行，持戒、品德良好，您会怎么对待他？"

"迦旃延尊者，我们会向他致敬，或起身迎接，或邀请他就座，或供养他衣服、食物、住处、医药等必需品，或为他安排合法的保护。为什么呢？因为他先前被称为'刹帝利'的名号已经消失了，他只会被视为一个沙门（沙门解释：出家修行人）。"

"大王，您怎么看？如果是一个婆罗门、吠舍或首陀罗剃除须发，披上袈裟，从在家生活出家，远离杀生、偷盗、妄语，过午不食，独身修行，持戒、品德良好，您会怎么对待他？"

"迦旃延尊者，我们会向他致敬，或起身迎接，或邀请他就座，或供养他衣服、食物、住处、医药等必需品，或为他安排合法的保护。为什么呢？因为他先前被称为'首陀罗'的名号已经消失了，他只会被视为一个沙门。"

"大王，如果是这样的话，这四个种姓是平等的还是不平等的？您对此有何看法？"

"迦旃延尊者，如果是这样的话，这四个种姓确实是平等的。我看不出它们之间有什么区别。"

"大王，由此我们可以知道，'婆罗门是最高贵的种姓，其他种姓低劣；婆罗门是白色种姓，其他种姓是黑色；只有婆罗门才能净化，非婆罗门不能；婆罗门是梵天之子，从梵天口中生，为梵天所化，是梵天的继承人'这种说法只是世间的一种传言而已。"

当这番话说完后，阿槃提国的摩偷罗王对大迦旃延尊者说："太奇妙了，迦旃延尊者！太奇妙了！就像有人扶起摔倒的东西，揭开遮蔽的东西，为迷路者指明方向，在黑暗中举起油灯，让有眼者能看见东西。同样地，迦旃延尊者以各种方式阐明了佛法。我现在皈依迦旃延尊者、佛法和比丘僧团。愿迦旃延尊者接受我为优婆塞（优婆塞解释：没有出家，尊敬、供养佛法僧三宝的在家修行男居士），从今以后直到生命结束，我都将皈依。"

"大王，请不要皈依我。您应该皈依我所皈依的世尊。"

"迦旃延尊者，那位世尊、阿罗汉、正等正觉者现在住在哪里（世尊解释：为世间所尊重者之意，亦指世界中之最尊者；正等正觉解释：觉即知也。觉知遍于一切，是遍也。觉知契于理，是正也。谓遍正觉知一切法也。又诸佛之觉知平等，故曰等，离邪妄故曰等）？"

"大王，那位世尊、阿罗汉、正等正觉者已经般涅槃了（般涅槃解释：进入最后的涅槃境界，不再生死轮回；生死轮回解释，见第五百七十八章）。"

"迦旃延尊者，如果我们听说那位世尊在十由旬之内（由旬解释：印度计里程的数目，每由旬有三十里、四十里、五十里、六十里的四种说法，但说四十里为一由旬者居多），我们会走十由旬去拜见那位世尊、阿罗汉、正等正觉者。如果我们听说他在二十由旬、三十由旬、四十由旬、五十由旬之内，我们会走五十由旬去拜见他。如果我们听说那位世尊在一百由旬之内，我们甚至会走一百由旬去拜见那位世尊、阿罗汉、正等正觉者。既然那位世尊已经般涅槃了，我们就皈依已般涅槃的世尊、佛法和比丘僧团。愿迦旃延尊者接受我为优婆塞，从今以后直到生命结束，我都将皈依。"

第四篇摩偷罗经完。

巴利语原版经文

MN.84/(4) Madhurasuttaṃ

　　 317. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākaccāno madhurāyaṃ viharati gundāvane. Assosi kho rājā mādhuro avantiputto– “samaṇo khalu, bho, kaccāno madhurāyaṃ viharati gundāvane. Taṃ kho pana bhavantaṃ kaccānaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato– ‘paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā ca’. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī”ti. Atha kho rājā mādhuro avantiputto bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṃ yānaṃ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi madhurāya niyyāsi mahaccarājānubhāvena āyasmantaṃ mahākaccānaṃ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā mādhuro avantiputto āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca– “brāhmaṇā, bho kaccāna, evamāhaṃsu– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. Idha bhavaṃ kaccāno kimakkhāyī”ti? “Ghosoyeva kho eso, mahārāja, lokasmiṃ– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. Tadamināpetaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghosoyeveso lokasmiṃ– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.

　　 318. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, khattiyassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī… brāhmaṇopissāssa… vessopissāssa… suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti? “Khattiyassa cepi, bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī… brāhmaṇopissāssa… vessopissāssa… suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti.

　　 “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, brāhmaṇassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī… vessopissāssa… suddopissāssa khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti? “Brāhmaṇassa cepi, bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī… vessopissāssa… suddopissāssa khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti.

　　 “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, vessassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī… suddopissāssa… khattiyopissāssa… brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti? “Vessassa cepi, bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī… suddopissāssa… khattiyopissāssa… brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti.

　　 “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, suddassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī… khattiyopissāssa… brāhmaṇopissāssa… vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti? “Suddassa cepi, bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti… khattiyopissāssa… brāhmaṇopissāssa… vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti.

　　 “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā? Kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “Addhā kho, bho kaccāna, evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. Nesaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmī”ti. “Imināpi kho etaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghoso yeveso lokasmiṃ– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.

　　 319. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idhassa khattiyo pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya no vā? Kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “Khattiyopi hi, bho kaccāna, pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Evaṃ me ettha hoti, evañca pana me etaṃ arahataṃ sutan”ti.

　　 “Sādhu sādhu, mahārāja! Sādhu kho te etaṃ, mahārāja, evaṃ hoti, sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idhassa brāhmaṇo …pe… idhassa vesso …pe… idhassa suddo pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya no vā? Kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “Suddopi hi, bho kaccāna, pāṇātipātī adinnādāyī …pe… micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Evaṃ me ettha hoti, evañca pana me etaṃ arahataṃ sutan”ti.

　　 “Sādhu sādhu, mahārāja! Sādhu kho te etaṃ, mahārāja, evaṃ hoti, sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā? Kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “Addhā kho, bho kaccāna, evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. Nesaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmī”ti. “Imināpi kho etaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghoso yeveso lokasmiṃ– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.

　　 320. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idhassa khattiyo pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, pisuṇāya vācāya paṭivirato, pharusāya vācāya paṭivirato, samphappalāpā paṭivirato, anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya no vā? Kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “Khattiyopi hi, bho kaccāna, pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, pisuṇāya vācāya paṭivirato, pharusāya vācāya paṭivirato, samphappalāpā paṭivirato, anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya. Evaṃ me ettha hoti, evañca pana me etaṃ arahataṃ sutan”ti.

　　 “Sādhu sādhu, mahārāja! Sādhu kho te etaṃ, mahārāja, evaṃ hoti, sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idhassa brāhmaṇo, idhassa vesso, idhassa suddo pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya no vā? Kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “Suddopi hi, bho kaccāna, pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato …pe… sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya. Evaṃ me ettha hoti, evañca pana me etaṃ arahataṃ sutan”ti.

　　 “Sādhu sādhu, mahārāja! Sādhu kho te etaṃ, mahārāja, evaṃ hoti, sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā? Kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “Addhā kho, bho kaccāna, evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. Nesaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmī”ti “Imināpi kho etaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghoso yeveso lokasmiṃ– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.

　　 321. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha khattiyo sandhiṃ vā chindeyya, nillopaṃ vā hareyya, ekāgārikaṃ vā kareyya, paripanthe vā tiṭṭheyya, paradāraṃ vā gaccheyya, tañce te purisā gahetvā dasseyyuṃ– ‘ayaṃ te, deva, coro āgucārī. Imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehī’ti. Kinti naṃ kareyyāsī”ti? “Ghāteyyāma vā, bho kaccāna, jāpeyyāma vā pabbājeyyāma vā yathāpaccayaṃ vā kareyyāma. Taṃ kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe ‘khattiyo’ti samaññā sāssa antarahitā; corotveva saṅkhyaṃ gacchatī”ti.

　　 “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha brāhmaṇo, idha vesso, idha suddo sandhiṃ vā chindeyya, nillopaṃ vā hareyya, ekāgārikaṃ vā kareyya, paripanthe vā tiṭṭheyya, paradāraṃ vā gaccheyya, tañce te purisā gahetvā dasseyyuṃ– ‘ayaṃ te, deva, coro āgucārī. Imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehī’ti. Kinti naṃ kareyyāsī”ti? “Ghāteyyāma vā, bho kaccāna, jāpeyyāma vā pabbājeyyāma vā yathāpaccayaṃ vā kareyyāma. Taṃ kissa hetu? Yā hissa, bho kaccāna, pubbe ‘suddo’ti samaññā sāssa antarahitā; corotveva saṅkhyaṃ gacchatī”ti.

　　 “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā? Kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “Addhā kho, bho kaccāna, evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. Nesaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmī”ti. “Imināpi kho etaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghoso yeveso lokasmiṃ– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo …pe… brahmadāyādā’”ti.

　　 322. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha khattiyo kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assa virato pāṇātipātā, virato adinnādānā, virato musāvādā, rattūparato, ekabhattiko, brahmacārī, sīlavā, kalyāṇadhammo? Kinti naṃ kareyyāsī”ti? “Abhivādeyyāma vā, bho kaccāna, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi dhammikaṃ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāma. Taṃ kissa hetu? Yā hissa, bho kaccāna, pubbe ‘khattiyo’ti samaññā sāssa antarahitā; samaṇotveva saṅkhyaṃ gacchatī”ti.

　　 “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha brāhmaṇo, idha vesso, idha suddo kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assa virato pāṇātipātā, virato adinnādānā virato musāvādā, rattūparato, ekabhattiko, brahmacārī, sīlavā, kalyāṇadhammo? Kinti naṃ kareyyāsī”ti? “Abhivādeyyāma vā, bho kaccāna, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi dhammikaṃ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāma. Taṃ kissa hetu? Yā hissa, bho kaccāna, pubbe ‘suddo’ti samaññā sāssa antarahitā; samaṇotveva saṅkhyaṃ gacchatī”ti.

　　 “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā? Kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “Addhā kho, bho kaccāna, evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. Nesaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmī”ti. “Imināpi kho etaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghoso yeveso lokasmiṃ– ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’”ti.

　　 323. Evaṃ vutte, rājā mādhuro avantiputto āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca– “abhikkantaṃ, bho kaccāna, abhikkantaṃ, bho kaccāna! Seyyathāpi, bho kaccāna, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya– ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṃ bhotā kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ kaccānaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañc bhikkhusaṅghañca Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. “Mā kho maṃ tvaṃ, mahārāja, saraṇaṃ agamāsi. Tameva tvaṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gaccha yamahaṃ saraṇaṃ gato”ti. “Kahaṃ pana, bho kaccāna, etarahi so bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho”ti? “Parinibbuto kho, mahārāja, etarahi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho”ti. “Sacepi mayaṃ, bho kaccāna, suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ dasasu yojanesu, dasapi mayaṃ yojanāni gaccheyyāma taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Sacepi mayaṃ, bho kaccāna, suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ vīsatiyā yojanesu, tiṃsāya yojanesu, cattārīsāya yojanesu, paññāsāya yojanesu, paññāsampi mayaṃ yojanāni gaccheyyāma taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Yojanasate cepi mayaṃ bho kaccāna, suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ, yojanasatampi mayaṃ gaccheyyāma taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Yato ca, bho kaccāna, parinibbuto so bhagavā, parinibbutampi mayaṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.

　　 Madhurasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ.