中部83经/摩揭陀树林经(王品[9])

这是我亲身听闻到的，一时，世尊住在摩揭陀的芒果林中。当时，世尊在某处微笑。尊者阿难心想："是什么原因，什么缘由，使世尊微笑？如来不会无缘无故地微笑。"于是尊者阿难整理袈裟，向世尊合掌，对世尊说："尊者，是什么原因，什么缘由，使世尊微笑？如来不会无缘无故地微笑。"

"阿难，从前在这摩揭陀城有一位名叫摩揭陀的国王，他是正法之王，依法而治，是一位伟大的国王。他对婆罗门（婆罗门解释：意译净行、梵行、梵志、承习。印度四姓中，最上位之僧侣、学者阶级。为古印度一切知识之垄断者，自认为印度社会之最胜种姓）、居士（居士解释：某些宗教的在家修行人，这些人没有出家被称为居士）、城市和乡村的人民施行正法；他也在每月十四、十五、初八这些斋戒日守持布萨（布萨解释：译曰净住，善宿，又曰长养。出家之法，每半月（十五日与廿九日或三十日），集众僧说戒经，使比丘住于净戒中。能长养善法，又在家之法，于六斋日持八戒而增长善法，谓之布萨。因而就所作之法，谓之说戒或八戒。就其功能则曰布萨）。阿难，有一天，摩揭陀王经过许多年、许多百年、许多千年后，对理发师说：'理发师，当你看到我头上长出白发时，就告诉我。'理发师答道：'是，陛下。'

阿难，理发师经过许多年、许多百年、许多千年后，看到摩揭陀王头上长出白发。看到后，他对摩揭陀王说：'陛下，天使已经出现，可以看到头上长出白发了。'国王说：'那么，理发师，请用镊子小心地拔出那些白发，放在我的手掌上。'理发师答道：'是，陛下。'于是他用镊子小心地拔出那些白发，放在摩揭陀王的手掌上。

"然后，阿难，摩揭陀王赐给理发师一座村庄，召来王子说：'亲爱的王子，天使已经出现，我看到头上长出白发。我已经享受过人间的欢乐，现在是时候追求天界的欢乐了（天界解释：又名天道，六道之一。与天趣同。欲界有六重之天，并色界无色界之诸天是也。其依处在诸趣之顶，故谓之天。身有光明，故谓之天。果报最胜，故谓之天。为有情轮回之道途，故谓之道，趣者所趣向也。自然之道，法尔之理，谓之天道，与儒言天道同）。来吧，王子，你继承这个王位。我要剃除须发，穿上袈裟，从在家生活出家为无家者。王子，当你也看到头上长出白发时，就赐给理发师一座村庄，把王位传给你的长子，好好教导他治理国家，然后剃除须发，穿上袈裟，从在家生活出家为无家者。你要延续我建立的这个善良传统，不要成为最后一个。王子，在某个时代，如果这样的善良传统中断了，那个人就是最后一个。所以，王子，我这样告诉你：你要延续我建立的这个善良传统，不要成为最后一个。'

然后，阿难，摩揭陀王赐给理发师一座村庄，把王位传给长子，好好教导他治理国家，然后就在这芒果林中剃除须发，穿上袈裟，从在家生活出家为无家者。他以慈心遍满一方而住，如是第二方、第三方、第四方，上下四维，普遍地以广大、无量、无怨、无害的慈心遍满一切世界而住。他以悲心...以喜心...以舍心遍满一方而住，如是第二方、第三方、第四方，上下四维，普遍地以广大、无量、无怨、无害的舍心遍满一切世界而住。

阿难，摩揭陀王在幼年时期玩耍了八万四千年，作副王八万四千年，作国王八万四千年，在这芒果林中出家为无家者修梵行八万四千年。他修习四梵住（四梵住解释：慈悲喜舍之四无量心也，以此为梵天之所住也），身坏命终后，往生梵天界（梵天界解释：指色界之初禅天。略称梵界。系堵塞诸烦恼海之本源者，所生寂静梵天之世界。梵天界中，有梵众天、梵辅天等，亦总称之为梵身天或梵世天）。

"然后，阿难，摩揭陀王的儿子经过许多年、许多百年、许多千年后，对理发师说：'理发师，当你看到我头上长出白发时，就告诉我。'理发师答道：'是，陛下。'理发师经过许多年、许多百年、许多千年后，看到摩揭陀王儿子的头上长出白发。看到后，他对摩揭陀王的儿子说：'陛下，天使已经出现，可以看到头上长出白发了。'国王说：'那么，理发师，请用镊子小心地拔出那些白发，放在我的手掌上。'理发师答道：'是，陛下。'于是他用镊子小心地拔出那些白发，放在摩揭陀王儿子的手掌上。

然后，阿难，摩揭陀王的儿子赐给理发师一座村庄，召来王子说：'亲爱的王子，天使已经出现，我看到头上长出白发。我已经享受过人间的欢乐，现在是时候追求天界的欢乐了。来吧，王子，你继承这个王位。我要剃除须发，穿上袈裟，从在家生活出家为无家者。王子，当你也看到头上长出白发时，就赐给理发师一座村庄，把王位传给你的长子，好好教导他治理国家，然后剃除须发，穿上袈裟，从在家生活出家为无家者。你要延续我建立的这个善良传统，不要成为最后一个。王子，在某个时代，如果这样的善良传统中断了，那个人就是最后一个。所以，王子，我这样告诉你：你要延续我建立的这个善良传统，不要成为最后一个。'

然后，阿难，摩揭陀王的儿子赐给理发师一座村庄，把王位传给长子，好好教导他治理国家，然后就在这芒果林中剃除须发，穿上袈裟，从在家生活出家为无家者。他以慈心遍满一方而住，如是第二方、第三方、第四方，上下四维，普遍地以广大、无量、无怨、无害的慈心遍满一切世界而住。他以悲心...以喜心...以舍心遍满一方而住，如是第二方、第三方、第四方，上下四维，普遍地以广大、无量、无怨、无害的舍心遍满一切世界而住。阿难，摩揭陀王的儿子在幼年时期玩耍了八万四千年，作副王八万四千年，作国王八万四千年，在这芒果林中出家为无家者修梵行八万四千年。他修习四梵住，身坏命终后，往生梵天界。

"阿难，摩揭陀王的子孙后代有八万四千位国王，他们都在这芒果林中剃除须发，穿上袈裟，从在家生活出家为无家者。他们以慈心遍满一方而住，如是第二方、第三方、第四方，上下四维，普遍地以广大、无量、无怨、无害的慈心遍满一切世界而住。他们以悲心...以喜心...以舍心遍满一方而住，如是第二方、第三方、第四方，上下四维，普遍地以广大、无量、无怨、无害的舍心遍满一切世界而住。他们在幼年时期玩耍了八万四千年，作副王八万四千年，作国王八万四千年，在这芒果林中出家为无家者修梵行八万四千年。他们修习四梵住，身坏命终后，往生梵天界。尼弥王是他们中最后一位，他是正法之王，依法而治，是一位伟大的国王。他对婆罗门、居士、城市和乡村的人民施行正法；他也在每月十四、十五、初八这些斋戒日守持布萨。

 "阿难，从前，三十三天的天众在善法堂聚集时（三十三天解释，忉利天，译作三十三天。为欲界之第二天在须弥山顶上。中央为帝释天，四方各有八天。故合成三十三天也），他们之间有这样的谈话：'诸位，毗提诃国的人民多么幸运啊！诸位，毗提诃国的人民多么有福啊！他们有尼弥王这样一位正法之王，依法而治，是一位伟大的国王。他对婆罗门、居士、城市和乡村的人民施行正法；他也在每月十四、十五、初八这些斋戒日守持布萨。'阿难，这时帝释天王对三十三天的天众说：'诸位，你们想见尼弥王吗？''我们想见尼弥王。'阿难，那时尼弥王正是在布萨日，沐浴头部，守持布萨，坐在皇宫顶楼。这时，阿难，帝释天王就像一个强壮的人伸直弯曲的手臂或弯曲伸直的手臂那样，在三十三天消失，出现在尼弥王面前。阿难，帝释天王对尼弥王说：'大王，你真是幸运！大王，你真是有福！三十三天的天众在善法堂赞美你说："诸位，毗提诃国的人民多么幸运啊！诸位，毗提诃国的人民多么有福啊！他们有尼弥王这样一位正法之王，依法而治，是一位伟大的国王。他对婆罗门、居士、城市和乡村的人民施行正法；他也在每月十四、十五、初八这些斋戒日守持布萨。"大王，三十三天的天众想见你。大王，我将派遣一辆千匹马拉的天马车来接你。大王，请登上天马车，不要迟疑。'阿难，尼弥王默然同意了。

"阿难，帝释天王知道尼弥王同意后，就像一个强壮的人伸直弯曲的手臂或弯曲伸直的手臂那样，在尼弥王面前消失，出现在三十三天。阿难，这时帝释天王对御者摩多利说：'摩多利，你去准备一辆千匹马拉的天马车，去见尼弥王，告诉他："大王，这是帝释天王派来的千匹马拉的天马车。大王，请登上天马车，不要迟疑。"'摩多利回答说：'遵命，陛下。'阿难，摩多利准备好天马车后，去见尼弥王，对他说：'大王，这是帝释天王派来的千匹马拉的天马车。大王，请登上天马车。但是，大王，我应该带你走哪条路呢？是恶人因恶业而受苦的路，还是善人因善业而享乐的路？''摩多利，带我走这两条路吧。'阿难，摩多利把尼弥王带到善法堂。阿难，帝释天王远远地看见尼弥王来了，就对他说：'来吧，大王。欢迎，大王。三十三天的天众想见你，大王。他们在善法堂赞美你说："诸位，毗提诃国的人民多么幸运啊！诸位，毗提诃国的人民多么有福啊！他们有尼弥王这样一位正法之王，依法而治，是一位伟大的国王。他对婆罗门、居士、城市和乡村的人民施行正法；他也在每月十四、十五、初八这些斋戒日守持布萨。"大王，三十三天的天众想见你。大王，请在天界中享受天界的快乐吧。''不了，朋友，请送我回摩揭陀城。我要继续对婆罗门、居士、城市和乡村的人民施行正法；我也要在每月十四、十五、初八这些斋戒日守持布萨。'

"阿难，于是帝释天王对御者摩多利说：'摩多利，你驾驶千匹马拉的天马车，送尼弥王回摩揭陀城。'摩多利回答说：'遵命，陛下。'阿难，摩多利驾驶天马车，把尼弥王送回摩揭陀城。阿难，尼弥王回去后继续对婆罗门、居士、城市和乡村的人民施行正法；他也在每月十四、十五、初八这些斋戒日守持布萨。阿难，尼弥王经过许多年、许多百年、许多千年后，对理发师说：'理发师，当你看到我头上长出白发时，就告诉我。'理发师答道：'是，陛下。'理发师经过许多年、许多百年、许多千年后，看到尼弥王头上长出白发。看到后，他对尼弥王说：'陛下，天使已经出现，可以看到头上长出白发了。'国王说：'那么，理发师，请用镊子小心地拔出那些白发，放在我的手掌上。'理发师答道：'是，陛下。'于是他用镊子小心地拔出那些白发，放在尼弥王的手掌上。然后，阿难，尼弥王赐给理发师一座村庄，召来王子说：'亲爱的王子，天使已经出现，我看到头上长出白发。我已经享受过人间的欢乐，现在是时候追求天界的欢乐了。来吧，王子，你继承这个王位。我要剃除须发，穿上袈裟，从在家生活出家为无家者。王子，当你也看到头上长出白发时，就赐给理发师一座村庄，把王位传给你的长子，好好教导他治理国家，然后剃除须发，穿上袈裟，从在家生活出家为无家者。你要延续我建立的这个善良传统，不要成为最后一个。王子，在某个时代，如果这样的善良传统中断了，那个人就是最后一个。所以，王子，我这样告诉你：你要延续我建立的这个善良传统，不要成为最后一个。'

"然后，阿难，尼弥王赐给理发师一座村庄，把王位传给长子，好好教导他治理国家，然后就在这芒果林中剃除须发，穿上袈裟，从在家生活出家为无家者。他以慈心遍满一方而住，如是第二方、第三方、第四方；上下四维，普遍地以广大、无量、无怨、无害的慈心遍满一切世界而住。他以悲心...以喜心...以舍心遍满一方而住，如是第二方、第三方、第四方；上下四维，普遍地以广大、无量、无怨、无害的舍心遍满一切世界而住。阿难，尼弥王在幼年时期玩耍了八万四千年，作副王八万四千年，作国王八万四千年，在这芒果林中出家为无家者修梵行八万四千年。他修习四梵住，身坏命终后，往生梵天界。阿难，尼弥王有一个名叫迦罗若那伽的儿子。他没有出家，中断了这个善良传统。他就是最后一个。

 "阿难，你可能会想：'那时的摩揭陀王，建立这个善良传统的人，一定是别人吧。'但是，阿难，不应该这样看。那时的摩揭陀王就是我。是我建立了那个善良传统，后代的人延续了它。但是，阿难，那个善良传统不能导致厌离、离欲、止息、平静、证悟、正觉、涅槃，只能导致往生梵天界。而现在，阿难，我建立的这个善良传统能够导致完全的厌离、离欲、止息、平静、证悟、正觉、涅槃。阿难，什么是我现在建立的，能够导致完全的厌离、离欲、止息、平静、证悟、正觉、涅槃的善良传统呢？就是这八正道：正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定（八正道解释，见第九百三十二章）。阿难，这就是我现在建立的，能够导致完全的厌离、离欲、止息、平静、证悟、正觉、涅槃的善良传统。阿难，我这样告诉你们：'你们要延续我建立的这个善良传统，不要成为最后一个。'阿难，在某个时代，如果这样的善良传统中断了，那个人就是最后一个。阿难，我这样告诉你们：'你们要延续我建立的这个善良传统，不要成为最后一个。'"

这就是世尊所说。尊者阿难满怀喜悦，欢喜接受世尊的教导。

摩揭陀树林经结束。

巴利语原版经文

MN.83/(3) Maghadevasuttaṃ

　　 308. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā mithilāyaṃ viharati maghadeva-ambavane. Atha kho bhagavā aññatarasmiṃ padese sitaṃ pātvākāsi. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi– “ko nu kho hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena tathāgatā sitaṃ pātukarontī”ti. Atha kho āyasmā ānando ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca– “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena tathāgatā sitaṃ pātukarontī”ti. “Bhūtapubbaṃ, ānanda, imissāyeva mithilāyaṃ rājā ahosi maghadevo nāma dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassa. Atha kho, ānanda, rājā maghadevo bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi– ‘yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha me āroceyyāsī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako rañño maghadevassa paccassosi. Addasā kho, ānanda, kappako bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena rañño maghadevassa sirasmiṃ palitāni jātāni. Disvāna rājānaṃ maghadevaṃ etadavoca– ‘pātubhūtā kho devassa devadūtā, dissanti sirasmiṃ palitāni jātānī’ti. ‘Tena hi, samma kappaka, tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako rañño maghadevassa paṭissutvā tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā rañño maghadevassa añjalismiṃ patiṭṭhāpesi.

　　 309. “Atha kho, ānanda, rājā maghadevo kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca– ‘pātubhūtā kho me, tāta kumāra, devadūtā; dissanti sirasmiṃ palitāni jātāni; bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituṃ. Ehi tvaṃ, tāta kumāra, imaṃ rajjaṃ paṭipajja. Ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. Tena hi, tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi. Yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi. Yasmiṃ kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti. Taṃ tāhaṃ, tāta kumāra, evaṃ vadāmi – yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosī’ti. Atha kho, ānanda, rājā maghadevo kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva maghadeva-ambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi.

　　 “Rājā kho panānanda, maghadevo caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadeva-ambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyamacari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmalokūpago ahosi.

　　 310. “Atha kho rañño, ānanda, maghadevassa putto bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi– ‘yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha kho āroceyyāsī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako rañño maghadevassa puttassa paccassosi. Addasā kho, ānanda, kappako bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena rañño maghadevassa puttassa sirasmiṃ palitāni jātāni. Disvāna rañño maghadevassa puttaṃ etadavoca– ‘pātubhūtā kho devassa devadūtā; dissanti sirasmiṃ palitāni jātānī’ti. ‘Tena hi, samma kappaka, tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako rañño maghadevassa puttassa paṭissutvā tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā rañño maghadevassa puttassa añjalismiṃ patiṭṭhāpesi.

　　 “Atha kho, ānanda, rañño maghadevassa putto kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca– ‘pātubhūtā kho, me, tāta kumāra, devadūtā; dissanti sirasmiṃ palitāni jātāni; bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituṃ. Ehi tvaṃ, tāta kumāra, imaṃ rajjaṃ paṭipajja. Ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. Tena hi, tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi. Yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi. Yasmiṃ kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti. Taṃ tāhaṃ, tāta kumāra, evaṃ vadāmi – yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosī’ti. Atha kho, ānanda, rañño maghadevassa putto kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva maghadeva-ambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. Rañño kho panānanda, maghadevassa putto caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadeva-ambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyamacari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmalokūpago ahosi.

　　 311. “Rañño kho panānanda, maghadevassa puttapaputtakā tassa paramparā caturāsītirājasahassāni imasmiṃyeva maghadeva-ambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃsu. Te mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihariṃsu. Karuṇāsahagatena cetasā… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihariṃsu. Caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ kīḷiṃsu, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresuṃ, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresuṃ, caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadeva-ambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā brahmacariyamacariṃsu. Te cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmalokūpagā ahesuṃ. Nimi tesaṃ rājā pacchimako ahosi dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassa.

　　 312. “Bhūtapubbaṃ, ānanda, devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi– ‘lābhā vata, bho, videhānaṃ, suladdhaṃ vata, bho, videhānaṃ, yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassā’ti. Atha kho, ānanda, sakko devānamindo deve tāvatiṃse āmantesi– ‘iccheyyātha no tumhe, mārisā, nimiṃ rājānaṃ daṭṭhun’ti? ‘Icchāma mayaṃ, mārisa, nimiṃ rājānaṃ daṭṭhun’ti. Tena kho pana, ānanda, samayena nimi rājā tadahuposathe pannarase sīsaṃnhāto uposathiko uparipāsādavaragato nisinno hoti. Atha kho, ānanda, sakko devānamindo– seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva– devesu tāvatiṃsesu antarahito nimissa rañño pamukhe pāturahosi. Atha kho, ānanda, sakko devānamindo nimiṃ rājānaṃ etadavoca– ‘lābhā te, mahārāja, suladdhaṃ te, mahārāja. Devā, mahārāja, tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ kittayamānarūpā sannisinnā– “lābhā vata, bho, videhānaṃ, suladdhaṃ vata, bho, videhānaṃ, yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassā”ti. Devā te, mahārāja, tāvatiṃsā dassanakāmā. Tassa te ahaṃ, mahārāja, sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ pahiṇissāmi; abhiruheyyāsi, mahārāja, dibbaṃ yānaṃ avikampamāno’ti. Adhivāsesi kho, ānanda, nimi rājā tuṇhībhāvena.

　　 313. “Atha kho, ānanda, sakko devānamindo nimissa rañño adhivāsanaṃ viditvā– seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva– nimissa rañño pamukhe antarahito devesu tāvatiṃsesu pāturahosi. Atha kho, ānanda, sakko devānamindo mātaliṃ saṅgāhakaṃ āmantesi– ‘ehi tvaṃ, samma mātali, sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadehi– ayaṃ te, mahārāja, sahassayutto ājaññaratho sakkena devānamindena pesito; abhiruheyyāsi, mahārāja, dibbaṃ yānaṃ avikampamāno’ti. ‘Evaṃ, bhaddantavā’ti kho, ānanda, mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ upasaṅkamitvā etadavoca– ‘ayaṃ te, mahārāja, sahassayutto ājaññaratho sakkena devānamindena pesito; abhiruha, mahārāja, dibbaṃ yānaṃ avikampamāno. Api ca, mahārāja, katamena taṃ nemi, yena vā pāpakammā pāpakānaṃ kammānaṃ vipākaṃ paṭisaṃvedenti, yena vā kalyāṇakammā kalyāṇakammānaṃ vipākaṃ paṭisaṃvedentī’ti? ‘Ubhayeneva maṃ, mātali, nehī’ti. Sampavesesi kho, ānanda, mātali, saṅgāhako nimiṃ rājānaṃ sudhammaṃ sabhaṃ. Addasā kho, ānanda, sakko devānamindo nimiṃ rājānaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna nimiṃ rājānaṃ etadavoca– ‘ehi kho, mahārāja. Svāgataṃ, mahārāja. Devā te dassanakāmā, mahārāja, tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ kittayamānarūpā sannisinnā– “lābhā vata, bho, videhānaṃ, suladdhaṃ vata, bho, videhānaṃ, yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassā”ti. Devā te, mahārāja, tāvatiṃsā dassanakāmā Abhirama, mahārāja, devesu devānubhāvenā’ti. ‘Alaṃ, mārisa, tattheva maṃ mithilaṃ paṭinetu. Tathāhaṃ dhammaṃ carissāmi brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasāmi cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassā’ti.

　　 314. “Atha kho, ānanda, sakko devānamindo mātaliṃ saṅgāhakaṃ āmantesi– ‘ehi tvaṃ, samma mātali, sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ tattheva mithilaṃ paṭinehī’ti. ‘Evaṃ, bhaddantavā’ti kho, ānanda, mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ tattheva mithilaṃ paṭinesi. Tatra sudaṃ, ānanda, nimi rājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca, uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassāti. Atha kho, ānanda, nimi rājā bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi– ‘yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha me āroceyyāsī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako nimissa rañño paccassosi. Addasā kho, ānanda, kappako bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena nimissa rañño sirasmiṃ palitāni jātāni. Disvāna nimiṃ rājānaṃ etadavoca– ‘pātubhūtā kho devassa devadūtā; dissanti sirasmiṃ palitāni jātānī’ti. ‘Tena hi, samma kappaka, tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako nimissa rañño paṭissutvā tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā nimissa rañño añjalismiṃ patiṭṭhāpesi. Atha kho, ānanda, nimi rājā kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca– ‘pātubhūtā kho me, tāta kumāra, devadūtā; dissanti sirasmiṃ palitāni jātāni; bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituṃ. Ehi tvaṃ, tāta kumāra, imaṃ rajjaṃ paṭipajja. Ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. Tena hi, tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi. Yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi. Yasmiṃ kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti. Taṃ tāhaṃ, tāta kumāra, evaṃ vadāmi – ‘yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosī’ti.

　　 315. “Atha kho, ānanda, nimi rājā kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva maghadeva-ambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. Nimi kho, panānanda, rājā caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadeva-ambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyamacari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmalokūpago ahosi. Nimissa kho panānananda rañño kaḷārajanako nāma putto ahosi. Na so agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ samucchindi. So tesaṃ antimapuriso ahosi.

　　 316. “Siyā kho pana te, ānanda, evamassa– ‘añño nūna tena samayena rājā maghadevo ahosi, yena taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitan’ti. Na kho panetaṃ, ānanda, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Ahaṃ tena samayena rājā maghadevo ahosiṃ. (ahaṃ taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihiniṃ,) mayā taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ; pacchimā janatā anuppavattesi. Taṃ kho panānanda, kalyāṇaṃ vattaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, yāvadeva brahmalokūpapattiyā. Idaṃ kho panānanda, etarahi mayā kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Katamañcānanda, etarahi mayā kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ– sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā-ājīvo, sammāvāyāmo sammāsati, sammāsamādhi. Idaṃ kho, ānanda, etarahi mayā kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Taṃ vo ahaṃ, ānanda, evaṃ vadāmi – ‘yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyātha, mā kho me tumhe antimapurisā ahuvattha’. Yasmiṃ kho, ānanda, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti. Taṃ vo ahaṃ, ānanda, evaṃ vadāmi– ‘yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyātha, mā kho me tumhe antimapurisā ahuvatthā’”ti.

　　 Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

　　 Maghadevasuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ.