中部82经/洛陀巴拉经(王品[9])

这是我亲身听闻到的：一时，世尊与众多比丘一起在俱卢国游行，来到了俱卢国的一个名叫土罗咖叉的村庄。土罗咖叉的婆罗门和居士们听说："沙门乔达摩，释迦族人，从释迦族出家，正与众多比丘一起游行到了土罗咖叉。关于这位乔达摩尊者，有这样的美名广为流传：'他是阿罗汉、正等正觉、明行足、善逝、世间解、无上士、调御丈夫、天人师、佛、世尊（阿罗汉解释：阿罗汉是佛教中的最高修行境界,也是四种圣者(四果)中的最后一个阶段，阿罗汉是指已经完全断除所有烦恼,达到最终解脱的修行者。"阿罗汉"可译为"应供"、"无学"或"杀贼",意味着值得供养、不再需要学习、已杀死内心的烦恼；应供解释：断尽一切烦恼，智德圆满，应受人天供养、尊敬者；正等正觉解释：觉即知也。觉知遍于一切，是遍也。觉知契于理，是正也。谓遍正觉知一切法也。又诸佛之觉知平等，故曰等，离邪妄故曰等。明行足解释：明者，无上正等正觉也，行足者，脚足之义，指戒定慧言。佛依戒定慧之脚足而得无上正等正觉，故名明行足。善逝解释：又作善去、善解、善说无患、好说、好去。意即进入种种甚深三摩提与无量妙智慧中。世间解解释：即佛能了知众生、非众生二种世间之一切，既了知世间之因、世间之灭，亦了知出世间之道。无上士解释：又作无上、无上丈夫。如来之智德，于人中最胜，无有过之者，故称无上士。调御丈夫解释：可化导一切丈夫之调御师。佛以大慈、大悲、大智故，有时软美语，有时苦切语，有时杂语，以此调御令不失道。天人师解释：又作天人教师。谓佛陀为诸天与人类之教师，示导一切应作不应作、是善是不善，若能依教而行，不舍道法，能得解脱烦恼之报，故称天人师。又以佛陀度天、人者众，度余道者寡，故称为天人师。佛解释：即觉者，觉者解释：又作觉、知者。即已舍去迷妄分别，自彻真源，开显真理，具有大慈悲、大智慧、自觉、觉他、觉行圆满之圣者。世尊解释：为世间所尊重者之意，亦指世界中之最尊者）。'他亲自证悟了这个有天神、魔罗、梵天的世界，以及包括沙门、婆罗门在内的众生界（天神、魔罗、梵天解释，见第八百零五章；沙门解释：出家修行人；婆罗门解释：意译净行、梵行、梵志、承习。印度四姓中，最上位之僧侣、学者阶级。为古印度一切知识之垄断者，自认为印度社会之最胜种姓），然后为他们宣说。他所说的法，初善、中善、后善，文义具足，开显清净的梵行（梵行解释：清净的修行，一般指修行八正道）。见到这样的阿罗汉是很好的。"于是，土罗咖叉的婆罗门和居士们前往世尊所在的地方。有些人向世尊礼拜后坐在一旁，有些人与世尊互相问候后坐在一旁，有些人向世尊合掌后坐在一旁，有些人在世尊面前报上姓名后坐在一旁，有些人默默地坐在一旁。世尊为坐在一旁的土罗咖叉婆罗门和居士们说法，使他们觉悟、激励、欢喜。

当时，有一位名叫洛陀巴拉的贵族青年也坐在那里。洛陀巴拉心想："据我所理解的世尊所说的法，在家生活很难实践完全纯净的梵行。我何不剃除须发，穿上袈裟，从家庭生活出家，进入无家的生活？"世尊说法使土罗咖叉的婆罗门和居士们觉悟、激励、欢喜后，他们对世尊的话表示赞同和随喜，起身向世尊礼拜，右绕后离去。土罗咖叉的婆罗门和居士们离去不久，洛陀巴拉来到世尊面前，向世尊礼拜后坐在一旁，对世尊说："尊者，据我所理解的世尊所说的法，在家生活很难实践完全纯净的梵行。我想剃除须发，穿上袈裟，从家庭生活出家，进入无家的生活。请世尊允许我出家。"世尊问："洛陀巴拉，你的父母同意你出家吗？""尊者，我的父母还不同意我出家。""洛陀巴拉，如来不会让未得到父母同意的人出家的。""那么，尊者，我会设法让我的父母同意我出家的。"

于是，洛陀巴拉起身向世尊礼拜，右绕后离去，回到父母那里说："父母亲，据我所理解的世尊所说的法，在家生活很难实践完全纯净的梵行。我想剃除须发，穿上袈裟，从家庭生活出家，进入无家的生活。请允许我出家。"洛陀巴拉的父母回答说："孩子，你是我们唯一的儿子，我们深爱的，备受宠爱的，生活在幸福中的。你不知道任何痛苦。即使你死了，我们也不愿意与你分离，更何况让你还活着就出家呢？"洛陀巴拉第二次、第三次请求父母，父母仍然以同样的理由拒绝了。

洛陀巴拉想："我的父母不允许我出家。"于是他就躺在光地上说："我就在这里等死或者出家。"洛陀巴拉连续七天不吃不喝。他的父母来到他身边说："孩子，你是我们唯一的儿子，我们深爱的，备受宠爱的，生活在幸福中的。你不知道任何痛苦。即使你死了，我们也不愿意与你分离，更何况让你还活着就出家呢？起来吧，孩子，吃饭、喝水、享受生活吧。在享受欲乐和行善的同时，你也可以快乐地生活。我们不允许你出家。即使你死了，我们也不愿意与你分离，更何况让你还活着就出家呢？"洛陀巴拉保持沉默。他的父母第二次、第三次这样说，洛陀巴拉仍然保持沉默。

于是，洛陀巴拉的朋友们来到他身边说："朋友洛陀巴拉，你是父母唯一的儿子，他们深爱的，备受宠爱的，生活在幸福中的。你不知道任何痛苦。即使你死了，你的父母也不愿意与你分离，更何况让你还活着就出家呢？起来吧，朋友洛陀巴拉，吃饭、喝水、享受生活吧。在享受欲乐和行善的同时，你也可以快乐地生活。你的父母不会允许你出家的。即使你死了，你的父母也不愿意与你分离，更何况让你还活着就出家呢？"洛陀巴拉保持沉默。他的朋友们第二次、第三次这样说，洛陀巴拉仍然保持沉默。

于是，洛陀巴拉的朋友们来到他父母面前说："父母亲，你们的儿子洛陀巴拉躺在光地上说：'我就在这里等死或者出家。'如果你们不允许他出家，他就会死在那里。如果你们允许他出家，你们还能见到他。如果他出家后不喜欢，他还能回来。请允许洛陀巴拉出家吧。"洛陀巴拉的父母说："孩子们，我们允许洛陀巴拉出家。但是出家后他必须来看望我们。"洛陀巴拉的朋友们回到洛陀巴拉那里说："起来吧，朋友洛陀巴拉，你的父母已经允许你出家了。但是出家后你必须去看望他们。"

洛陀巴拉站起来，恢复了体力，来到世尊面前，向世尊礼拜后坐在一旁，对世尊说："尊者，我的父母已经允许我出家了。请世尊让我出家。"于是世尊允许洛陀巴拉出家并授予他具足戒（具足戒解释：音译邬波三钵那。意译近圆，有亲近涅槃之义。又作近圆戒、近具戒、大戒。略称具戒。指比丘、比丘尼所应受持之戒律；因与沙弥、沙弥尼所受十戒相比，戒品具足，故称具足戒。依戒法规定，受持具足戒即正式取得比丘、比丘尼之资格，一般而言，比丘戒有250戒，比丘尼戒有348戒）。世尊在土罗咖叉住了一段时间后，带着比丘僧团向舍卫城游行。逐步游行，最后到达舍卫城，住在祇树给孤独园。这时，洛陀巴拉尊者独处、远离、精进、热心、专注，不久就证得了族姓子正确地从家庭生活出家所追求的无上梵行的目标，亲身证悟、实现并安住其中。他了知："生已尽，梵行已立，所作已办，不受后有。"洛陀巴拉尊者成为阿罗汉之一。

洛陀巴拉尊者来到世尊面前，向世尊礼拜后坐在一旁，对世尊说："尊者，我想去看望我的父母，如果世尊允许的话。"世尊以心观察洛陀巴拉尊者的心，知道洛陀巴拉尊者不可能放弃修行回到低级的生活，就对洛陀巴拉尊者说："洛陀巴拉，你认为现在是时候就去吧。"洛陀巴拉尊者起身向世尊礼拜，右绕后离去，收拾好住处，拿着衣钵向土罗咖叉出发。逐步游行，最后到达土罗咖叉，住在俱卢王的鹿苑里。清晨，洛陀巴拉尊者穿好衣服，拿着衣钵进入土罗咖叉乞食。他按次序乞食，来到自己父亲的家。

当时，洛陀巴拉尊者的父亲正在中门厅里梳头。他远远地看见洛陀巴拉尊者走来，说："就是这些秃头沙门使我们失去了唯一的、深爱的儿子！"洛陀巴拉尊者在父亲家里既没有得到布施，也没有得到拒绝，只得到了辱骂。这时，一个女仆正要倒掉剩饭。洛陀巴拉尊者对她说："姐妹，如果这些东西要扔掉的话，请倒在我的钵里。"当女仆把剩饭倒进洛陀巴拉尊者的钵里时，她认出了他的手、脚和声音的特征。

女仆来到洛陀巴拉尊者的母亲那里说："夫人，您知道吗？少爷洛陀巴拉回来了。"洛陀巴拉尊者的母亲说："如果你说的是真的，我就给你自由。"然后她去告诉洛陀巴拉尊者的父亲："先生，您知道吗？据说洛陀巴拉回来了。"这时，洛陀巴拉尊者正靠着一堵墙吃那些剩饭。他的父亲来到他面前说："孩子洛陀巴拉，你竟然吃剩饭！难道你不应该回自己家吗？""施主，我们这些出家人哪里有家呢？我们是无家者。施主，我确实来过你家，但那里既没有得到布施，也没有得到拒绝，只得到了辱骂。""来吧，孩子，我们回家去。""不用了，施主，我今天的用餐已经完成了。""那么，孩子洛陀巴拉，请接受明天的邀请。"洛陀巴拉尊者沉默表示同意。洛陀巴拉尊者的父亲知道他接受了邀请，就回到家里，让人堆起一大堆金银，用席子盖住，然后叫来洛陀巴拉尊者的前妻们说："姑娘们，以前你们用什么装饰使洛陀巴拉喜欢，现在就用那些装饰打扮起来。"

第二天早上，洛陀巴拉尊者的父亲在家里准备了丰盛的食物，然后派人告诉洛陀巴拉尊者："孩子洛陀巴拉，时间到了，饭已经准备好了。"洛陀巴拉尊者穿好衣服，拿着衣钵来到父亲家里，坐在准备好的座位上。他的父亲揭开金银堆，对洛陀巴拉尊者说："孩子洛陀巴拉，这些是你母亲的嫁妆，那些是你父亲的，还有那些是你祖父的。你可以享受这些财富，行善。回到世俗生活中来吧，孩子洛陀巴拉，享受财富，行善。""施主，如果你听我的建议，就把这堆金银装在车上，运到恒河中间，倒进河里。为什么呢？因为这些东西会给你带来忧愁、悲伤、痛苦、忧郁和绝望。"这时，洛陀巴拉尊者的前妻们各自抱住他的脚说："少爷，您是为了什么样的天女而修梵行呢？""姐妹们，我不是为了天女而修梵行。""少爷洛陀巴拉叫我们姐妹！"她们当场晕倒在地。洛陀巴拉尊者对父亲说："施主，如果要供养食物，就供养吧；不要打扰我。"他的父亲亲自用美味的食物供养洛陀巴拉尊者，直到他吃饱。

洛陀巴拉尊者吃完饭，放下钵，站着说了这些偈颂：

"看这装饰的身体，

是一堆伤痕累累的东西，

病弱，充满妄想，

没有持久的存在。

看这装饰的身体，

珠宝耳环点缀，

骨头包裹着皮，

衣服使它美丽。

涂着红色的脚，

脸上涂着粉，

足以迷惑愚人，

但不能迷惑寻求彼岸者。

头发编成八股辫，

眼睛涂着眼药，

足以迷惑愚人，

但不能迷惑寻求彼岸者。

如新涂的颜料罐，

里面装着腐烂的尸体，

足以迷惑愚人，

但不能迷惑寻求彼岸者。

猎人设下陷阱，

但鹿没有踩中。

我们吃了诱饵就走，

让猎人徒自哀叹。"

洛陀巴拉尊者站着说完这些偈颂后，就去了俱卢王的鹿苑，在一棵树下坐下来休息。

这时，俱卢王对猎师说："猎师，请清理一下鹿苑，我们要去看看那美丽的地方。"猎师回答说："是的，陛下。"他在清理鹿苑时，看到洛陀巴拉尊者坐在一棵树下休息。他就去告诉国王说："陛下，鹿苑已经清理好了。那位您经常称赞的洛陀巴拉，这个城里最高贵家族的儿子，正坐在一棵树下休息。"国王说："那么，猎师，今天就不去游园了。我们去拜见尊者洛陀巴拉吧。"国王吩咐把准备好的食物都送回去，然后乘坐华丽的马车，带着随从浩浩荡荡地从城里出发去见洛陀巴拉尊者。

国王走到能乘车的地方就下了车，步行来到洛陀巴拉尊者面前。他与洛陀巴拉尊者互相问候，然后坐在一旁，对洛陀巴拉尊者说：

 "尊者洛陀巴拉，有四种衰败，遭遇这些衰败的人会剃除须发，穿上袈裟，从家庭生活出家，进入无家的生活。哪四种呢？老年衰败、疾病衰败、财富衰败和亲属衰败。

什么是老年衰败呢？有人年纪老迈，身体衰弱，他想：'我现在已经老了，身体衰弱。我很难获得还没有得到的财富，或者增加已经得到的财富。不如我剃除须发，穿上袈裟，从家庭生活出家，进入无家的生活吧。'他因为老年衰败而出家。这就是老年衰败。但是您，洛陀巴拉尊者，现在正年轻力壮，头发乌黑，正值青春年华。您没有遇到老年衰败。那么您是因为知道、看到或听到了什么而出家的呢？

什么是疾病衰败呢？有人生病，痛苦，重病缠身。他想：'我现在生病了，痛苦，重病缠身。我很难获得还没有得到的财富，或者增加已经得到的财富。不如我剃除须发，穿上袈裟，从家庭生活出家，进入无家的生活吧。'他因为疾病衰败而出家。这就是疾病衰败。但是您，洛陀巴拉尊者，现在身体健康，消化良好，既不太冷也不太热。您没有遇到疾病衰败。那么您是因为知道、看到或听到了什么而出家的呢？

什么是财富衰败呢？有人本来很富有，拥有大量财富。但他的财富逐渐减少。他想：'我以前很富有，拥有大量财富，但现在我的财富逐渐减少了。我很难获得还没有得到的财富，或者增加已经得到的财富。不如我剃除须发，穿上袈裟，从家庭生活出家，进入无家的生活吧。'他因为财富衰败而出家。这就是财富衰败。但是您，洛陀巴拉尊者，在这个城里出身于最高贵的家族。您没有遇到财富衰败。那么您是因为知道、看到或听到了什么而出家的呢？

什么是亲属衰败呢？有人有很多朋友、同伴和亲戚。但他的亲属逐渐减少。他想：'我以前有很多朋友、同伴和亲戚，但现在他们逐渐减少了。我很难获得还没有得到的财富，或者增加已经得到的财富。不如我剃除须发，穿上袈裟，从家庭生活出家，进入无家的生活吧。'他因为亲属衰败而出家。这就是亲属衰败。但是您，洛陀巴拉尊者，在这个城里有很多朋友、同伴和亲戚。您没有遇到亲属衰败。那么您是因为知道、看到或听到了什么而出家的呢？"

"大王，世尊、阿罗汉、正等正觉者宣说了四种法要，我因为知道、看到和听到这些法要而出家。哪四种呢？

第一，'世间衰败，不持久'。大王，这是世尊、阿罗汉、正等正觉者宣说的第一个法要，我因为知道、看到和听到这个法要而出家。

第二，'世间无护，无主'。大王，这是世尊、阿罗汉、正等正觉者宣说的第二个法要，我因为知道、看到和听到这个法要而出家。

第三，'世间无有，一切必须舍弃而去'。大王，这是世尊、阿罗汉、正等正觉者宣说的第三个法要，我因为知道、看到和听到这个法要而出家。

第四，'世间不足，不满足，为爱欲所奴役'。大王，这是世尊、阿罗汉、正等正觉者宣说的第四个法要，我因为知道、看到和听到这个法要而出家。

大王，这就是世尊、阿罗汉、正等正觉者宣说的四种法要，我因为知道、看到和听到这些法要而出家。"

"尊者洛陀巴拉说'世间衰败，不持久'。这句话应该如何理解呢？"

"大王，您认为呢？您二十岁或二十五岁的时候，是不是精通骑象、骑马、驾车、射箭和剑术，腿脚有力，手臂有力，能够作战？"

"是的，尊者洛陀巴拉。我二十岁或二十五岁的时候，确实精通骑象、骑马、驾车、射箭和剑术，腿脚有力，手臂有力，能够作战。有时我觉得自己有神通，看不到有谁的力量能与我相比。"

"大王，您认为呢？您现在还有那样的体力和战斗力吗？"

"不，尊者洛陀巴拉。现在我已经老了，年纪大了，到了生命的最后阶段，已经八十岁了。有时我想把脚放在这里，却把脚放在别的地方。"

"大王，正是基于这一点，世尊、阿罗汉、正等正觉者说'世间衰败，不持久'。我因为知道、看到和听到这个道理而出家。"

"太奇妙了，尊者洛陀巴拉！太稀有了，尊者洛陀巴拉！世尊、阿罗汉、正等正觉者说得多么好啊：'世间衰败，不持久'。确实，尊者洛陀巴拉，世间衰败，不持久。

尊者洛陀巴拉，在我们王宫里有象兵、马兵、车兵、步兵，他们可以在危险时保护我们。您说'世间无护，无主'，这句话应该如何理解呢？"

"大王，您认为呢？您有什么长期的疾病吗？"

"是的，尊者洛陀巴拉，我有长期的风病。有时我的朋友、同伴和亲戚围在我身边，说'现在俱卢王要死了，现在俱卢王要死了'。"

"大王，您认为呢？您能召集您的朋友、同伴和亲戚，对他们说：'来吧，我亲爱的朋友、同伴和亲戚们，请你们一起分担我的痛苦，让我感受轻微一点的痛苦'吗？或者您必须独自承受那痛苦？"

"不，尊者洛陀巴拉，我不能召集我的朋友、同伴和亲戚，对他们说：'来吧，我亲爱的朋友、同伴和亲戚们，请你们一起分担我的痛苦，让我感受轻微一点的痛苦'。我必须独自承受那痛苦。"

"大王，正是基于这一点，世尊、阿罗汉、正等正觉者说'世间无护，无主'。我因为知道、看到和听到这个道理而出家。"

"太奇妙了，尊者洛陀巴拉！太稀有了，尊者洛陀巴拉！世尊、阿罗汉、正等正觉者说得多么好啊：'世间无护，无主'。确实，尊者洛陀巴拉，世间无护，无主。

尊者洛陀巴拉，在我们王宫里有大量的金银，包括地上的和空中的。您说'世间无有，一切必须舍弃而去'，这句话应该如何理解呢？"

"大王，您认为呢？您现在享受着五种欲乐，但您能在来世说：'愿我同样享受这五种欲乐'吗（五种欲乐解释：１．色、声、香、味、触。色是指美丽的色相；声是指宛转的声音；香是指芬芳的香气；味是指可口的味觉；触是指适意的触乐。以上五者因能使人生起贪欲之心，故名五欲。２．财欲、色欲、饮食欲、名欲、睡眠欲）？还是说其他人会继承您的财富，而您将随业而去（业解释，见第四百四十六章）？"

"尊者洛陀巴拉，我不能在来世说：'愿我同样享受这五种欲乐'。其他人会继承我的财富，我将随业而去。"

"大王，正是基于这一点，世尊、阿罗汉、正等正觉者说'世间无有，一切必须舍弃而去'。我因为知道、看到和听到这个道理而出家。"

"太奇妙了，尊者洛陀巴拉！太稀有了，尊者洛陀巴拉！世尊、阿罗汉、正等正觉者说得多么好啊：'世间无有，一切必须舍弃而去'。确实，尊者洛陀巴拉，世间无有，一切必须舍弃而去。

尊者洛陀巴拉说'世间不足，不满足，为爱欲所奴役'，这句话应该如何理解呢？"

"大王，您认为呢？您统治着富庶的俱卢国吗？"

"是的，尊者洛陀巴拉，我统治着富庶的俱卢国。"

"大王，您认为呢？如果有一个可靠的人从东方来对您说：'大王，您知道吗？我从东方来，在那里看到一个大国，富庶、繁荣、人口众多。那里有许多象兵、马兵、车兵、步兵。那里有许多象牙制品。那里有许多金银，包括未加工的和加工的。那里有许多女人。您只需要这么多兵力就可以征服它。请征服它吧，大王！'您会怎么做？"

"尊者洛陀巴拉，我会征服它，然后统治它。"

"大王，您认为呢？如果有一个可靠的人从西方来...从北方来...从南方来...从海外来对您说：'大王，您知道吗？我从海外来，在那里看到一个大国，富庶、繁荣、人口众多。那里有许多象兵、马兵、车兵、步兵。那里有许多象牙制品。那里有许多金银，包括未加工的和加工的。那里有许多女人。您只需要这么多兵力就可以征服它。请征服它吧，大王！'您会怎么做？"

"尊者洛陀巴拉，我会征服它，然后统治它。"

"大王，正是基于这一点，世尊、阿罗汉、正等正觉者说'世间不足，不满足，为爱欲所奴役'。我因为知道、看到和听到这个道理而出家。"

"太奇妙了，尊者洛陀巴拉！太稀有了，尊者洛陀巴拉！世尊、阿罗汉、正等正觉者说得多么好啊：'世间不足，不满足，为爱欲所奴役'。确实，尊者洛陀巴拉，世间不足，不满足，为爱欲所奴役。"

洛陀巴拉尊者说完这些话后，又说了以下偈颂：

"我看见世间富人，

获得财富后因愚痴不布施。

他们贪婪地积聚财富，

更加渴望感官欲乐。

国王用武力征服大地，

统治着直到海边的国土。

对大洋此岸尚不满足，

还想要征服大洋彼岸。

国王和其他许多人，

带着未满足的渴望迎接死亡。

他们离开身体时仍然不满足，

世间的欲望无法得到满足。

亲属们哭泣，头发散乱，

说：'啊，我们亲爱的人没有长生不死！'

他们用布裹住尸体，

抬到火葬场焚烧。

他被火葬时被木棍戳刺，

只剩一件衣服，抛弃了所有财富。

对于将死之人，没有庇护所，

亲戚、朋友和同伴都无法保护他。

继承人们带走他的财富，

而这个人只能随业而去。

当人死亡时，没有任何财富跟随他，

妻子儿女、财产和国家都无法带走。

财富不能带来长寿，

也不能用财富避免衰老。

智者说生命短暂，

不永恒，会发生变化。

富人和穷人都会经历接触，

愚人和智者同样被接触。

但愚人被愚蠢击倒而躺下，

而智者接触到时不会动摇。

因此智慧胜过财富，

因为通过智慧在此生中达到目标。

那些在各种存在中未达到目标的人，

由于愚痴而造作恶业。

一个人进入胎中和来世，

在轮回中一次又一次地流转。

缺乏智慧而相信这些的人，

会一次又一次地进入胎中和来世。

就像被抓住的小偷，

因自己的行为而受惩罚。

同样，人们在来世，

因自己的行为而受惩罚。

感官欲乐多彩多姿，甜美诱人，

以各种形式搅乱人心。

看到感官欲乐的危险，

我因此而出家，大王。

就像水果从树上落下，

年轻人和老年人都会死亡。

看到这一点，我出家了，大王，

出家生活确实更好。"

巴利语原版经文

MN.82/(2) Raṭṭhapālasuttaṃ

　　 293. Evaṃ me sutaṃ– ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena thullakoṭṭhikaṃ nāma kurūnaṃ nigamo tadavasari. Assosuṃ kho thullakoṭṭhikā brāhmaṇagahapatikā– “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kurūsu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ thullakoṭṭhikaṃ anuppatto. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato– ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī”ti. Atha kho thullakoṭṭhikā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho thullakoṭṭhike brāhmaṇagahapatike bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi.

　　 294. Tena kho pana samayena raṭṭhapālo nāma kulaputto tasmiṃyeva thullakoṭṭhike aggakulassa utto tissaṃ parisāyaṃ nisinno hoti. Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa etadahosi– “yathā yathā khvāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi , nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan”ti. Atha kho thullakoṭṭhikā brāhmaṇagahapatikā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Atha kho raṭṭhapālo kulaputto acirapakkantesu thullakoṭṭhikesu brāhmaṇagahapatikesu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavantaṃ etadavoca– “yathā yathāhaṃ, bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ, bhante, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadaṃ. Pabbājetu maṃ bhagavā”ti. “Anuññātosi pana tvaṃ, raṭṭhapāla, mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā”ti? “Na khohaṃ, bhante, anuññāto mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā”ti. “Na kho, raṭṭhapāla, tathāgatā ananuññātaṃ mātāpitūhi puttaṃ pabbājentī”ti. “Svāhaṃ, bhante, tathā karissāmi yathā maṃ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā”ti.

　　 295. Atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena mātāpitaro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca– “ammatātā, yathā yathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Anujānātha maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā”ti. Evaṃ vutte, raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ– “tvaṃ khosi, tāta raṭṭhapāla, amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. Na tvaṃ, tāta raṭṭhapāla kassaci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi te mayaṃ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā”ti? Dutiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto …pe… tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto mātāpitaro etadavoca– “ammatātā, yathā yathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Anujānātha maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā”ti. Tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ– “tvaṃ khosi, tāta raṭṭhapāla, amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. Na tvaṃ, tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi te mayaṃ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā”ti?

　　 296. Atha kho raṭṭhapālo kulaputto– “na maṃ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā”ti tattheva anantarahitāya bhūmiyā nipajji– “idheva me maraṇaṃ bhavissati pabbajjā vā”ti. Atha kho raṭṭhapālo kulaputto ekampi bhattaṃ na bhuñji, dvepi bhattāni na bhuñji, tīṇipi bhattāni na bhuñji, cattāripi bhattāni na bhuñji, pañcapi bhattāni na bhuñji, chapi bhattāni na bhuñji, sattapi bhattāni na bhuñji. Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ– “tvaṃ khosi, tāta raṭṭhapāla, amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. Na tvaṃ, tāta raṭṭhapāla, kassaci, dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi te mayaṃ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya. Uṭṭhehi, tāta raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca; bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya. Maraṇenapi te mayaṃ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā”ti? Evaṃ vutte, raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ …pe… dutiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ– “tvaṃ khosi, tāta raṭṭhapāla, amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. Na tvaṃ, tāta raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi te mayaṃ akāmakā vinā bhavissāma, kiṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya. Uṭṭhehi, tāta raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca; bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya. Maraṇenapi te mayaṃ akāmakā vinā bhavissāma Kiṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā”ti? Tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi.

　　 297. Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ– “tvaṃ khosi, samma raṭṭhapāla, mātāpitūnaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. Na tvaṃ, samma raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṃ pana te taṃ jīvantaṃ anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya. Uṭṭhehi, samma raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca; bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṃ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya. Maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṃ pana te taṃ jīvantaṃ anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā”ti? Evaṃ vutte, raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho… tatiyampi kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ– “tvaṃ khosi, samma raṭṭhapāla, mātāpitūnaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tvaṃ, samma raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi, maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṃ pana te taṃ jīvantaṃ anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya? Uṭṭhehi, samma raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṃ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, maraṇenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṃ pana te taṃ jīvantaṃ anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā”ti? Tatiyampi kho raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi.

　　 298. Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro etadavocuṃ– “ammatātā, eso raṭṭhapālo kulaputto tattheva anantarahitāya bhūmiyā nipanno– ‘idheva me maraṇaṃ bhavissati pabbajjā vā’ti. Sace tumhe raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ nānujānissatha agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, tattheva maraṇaṃ āgamissati. Sace pana tumhe raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ anujānissatha agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, pabbajitampi naṃ dakkhissatha. Sace raṭṭhapālo kulaputto nābhiramissati agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, kā tassa aññā gati bhavissati? Idheva paccāgamissati. Anujānātha raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā”ti. “Anujānāma, tātā, raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya. Pabbajitena ca pana mātāpitaro uddassetabbā”ti. Atha kho raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raṭṭhapālo kulaputto tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etadavocuṃ– “uṭṭhehi, samma raṭṭhapāla, anuññātosi mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya. Pabbajitena ca pana te mātāpitaro uddassetabbā”ti.

　　 299. Atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhahitvā balaṃ gāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavantaṃ etadavoca– “anuññāto ahaṃ, bhante, mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya. Pabbājetu maṃ bhagavā”ti. Alattha kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. Atha kho bhagavā acirūpasampanne āyasmante raṭṭhapāle aḍḍhamāsūpasampanne thullakoṭṭhike yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva– yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ– brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā raṭṭhapālo arahataṃ ahosi.

　　 Atha kho āyasmā raṭṭhapālo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā raṭṭhapālo bhagavantaṃ etadavoca– “icchāmahaṃ, bhante, mātāpitaro uddassetuṃ, sace maṃ bhagavā anujānātī”ti. Atha kho bhagavā āyasmato raṭṭhapālassa cetasā ceto paricca manasākāsi. Yathā bhagavā aññāsi “abhabbo kho raṭṭhapālo kulaputto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattitun”ti, atha kho bhagavā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca– “yassadāni tvaṃ, raṭṭhapāla, kālaṃ maññasī”ti. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena thullakoṭṭhikaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena thullakoṭṭhiko tadavasari. Tatra sudaṃ āyasmā raṭṭhapālo thullakoṭṭhike viharati rañño korabyassa migacīre. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya thullakoṭṭhikaṃ piṇḍāya pāvisi. Thullakoṭṭhike sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena sakapitu nivesanaṃ tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena āyasmato raṭṭhapālassa pitā majjhimāya dvārasālāya ullikhāpeti. Addasā kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna etadavoca– “imehi muṇḍakehi samaṇakehi amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo pabbājito”ti Atha kho āyasmā raṭṭhapālo sakapitu nivesane neva dānaṃ alattha na paccakkhānaṃ; aññadatthu akkosameva alattha. Tena kho pana samayena āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsī ābhidosikaṃ kummāsaṃ chaḍḍetukāmā hoti. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo taṃ ñātidāsiṃ etadavoca– “sacetaṃ, bhagini, chaḍḍanīyadhammaṃ, idha me patte ākirā”ti. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsī taṃ ābhidosikaṃ kummāsaṃ āyasmato raṭṭhapālassa patte ākirantī hatthānañca pādānañca sarassa ca nimittaṃ aggahesi.

　　 300. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa ñātidāsī yenāyasmato raṭṭhapālassa mātā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmato raṭṭhapālassa mātaraṃ etadavoca– “yaggheyye, jāneyyāsi– ‘ayyaputto raṭṭhapālo anuppatto’”ti. “Sace, je, saccaṃ bhaṇasi, adāsiṃ taṃ karomī”ti. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa mātā yenāyasmato raṭṭhapālassa pitā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmato raṭṭhapālassa pitaraṃ etadavoca– “yagghe, gahapati, jāneyyāsi– ‘raṭṭhapālo kira kulaputto anuppatto’”ti? Tena kho pana samayena āyasmā raṭṭhapālo taṃ ābhidosikaṃ kummāsaṃ aññataraṃ kuṭṭamūlaṃ nissāya paribhuñjati. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā yenāyasmā raṭṭhapālo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca– “atthi nāma, tāta raṭṭhapāla, ābhidosikaṃ kummāsaṃ paribhuñjissasi? Nanu, tāta raṭṭhapāla, sakaṃ gehaṃ gantabban”ti? “Kuto no, gahapati, amhākaṃ gehaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ? Anagārā mayaṃ, gahapati. Agamamha kho te, gahapati, gehaṃ, tattha neva dānaṃ alatthamha na paccakkhānaṃ; aññadatthu akkosameva alatthamhā”ti. “Ehi, tāta raṭṭhapāla, gharaṃ gamissāmā”ti. “Alaṃ, gahapati, kataṃ me ajja bhattakiccaṃ”. “Tena hi, tāta raṭṭhapāla, adhivāsehi svātanāya bhattan”ti. Adhivāsesi kho āyasmā raṭṭhapālo tuṇhībhāvena. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmato raṭṭhapālassa adhivāsanaṃ viditvā yena sakaṃ nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mahantaṃ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṃ kārāpetvā kilañjehi paṭicchādetvā āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyikā āmantesi– “etha tumhe, vadhuyo, yena alaṅkārena alaṅkatā pubbe raṭṭhapālassa kulaputtassa piyā hotha manāpā tena alaṅkārena alaṅkarothā”ti.

　　 301. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā āyasmato raṭṭhapālassa kālaṃ ārocesi– “kālo, tāta raṭṭhapāla, niṭṭhitaṃ bhattan”ti. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sakapitu nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā taṃ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṃ vivarāpetvā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca– “idaṃ te, tāta raṭṭhapāla, mātu mattikaṃ dhanaṃ, aññaṃ pettikaṃ, aññaṃ pitāmahaṃ. Sakkā, tāta raṭṭhapāla, bhoge ca bhuñjituṃ puññāni ca kātuṃ. Ehi tvaṃ, tāta raṭṭhapāla hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī”ti. “Sace me tvaṃ, gahapati, vacanaṃ kareyyāsi, imaṃ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṃ sakaṭe āropetvā nibbāhāpetvā majjhegaṅgāya nadiyā sote opilāpeyyāsi. Taṃ kissa hetu? Ye uppajjissanti hi te, gahapati, tatonidānaṃ sokaparidevadukkha-domanassupāyāsā”ti. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa purāṇadutiyikā paccekaṃ pādesu gahetvā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavocuṃ– “kīdisā nāma tā, ayyaputta, accharāyo yāsaṃ tvaṃ hetu brahmacariyaṃ carasī”ti? “Na kho mayaṃ, bhaginī, accharānaṃ hetu brahmacariyaṃ carāmā”ti. “Bhaginivādena no ayyaputto raṭṭhapālo samudācaratī”ti tā tattheva mucchitā papatiṃsu. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo pitaraṃ etadavoca– “sace, gahapati, bhojanaṃ dātabbaṃ, detha; mā no viheṭhethā”ti. “Bhuñja, tāta raṭṭhapāla, niṭṭhitaṃ bhattan”ti. Atha kho āyasmato raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.

　　 302. Atha kho āyasmā raṭṭhapālo bhuttāvī onītapattapāṇī ṭhitakova imā gāthā abhāsi–

　　 “Passa cittīkataṃ bimbaṃ, arukāyaṃ samussitaṃ;

　　 Āturaṃ bahusaṅkappaṃ, yassa natthi dhuvaṃ ṭhiti.

　　 “Passa cittīkataṃ rūpaṃ, maṇinā kuṇḍalena ca;

　　 Aṭṭhi tacena onaddhaṃ, saha vatthebhi sobhati.

　　 “Alattakakatā pādā, mukhaṃ cuṇṇakamakkhitaṃ;

　　 Alaṃ bālassa mohāya, no ca pāragavesino.

　　 “Aṭṭhāpadakatā kesā, nettā añjanamakkhitā.

　　 Alaṃ bālassa mohāya, no ca pāragavesino.

　　 “Añjanīva navā cittā, pūtikāyo alaṅkato;

　　 Alaṃ bālassa mohāya, no ca pāragavesino.

　　 “Odahi migavo pāsaṃ, nāsadā vākaraṃ migo;

　　 Bhutvā nivāpaṃ gacchāma, kandante migabandhake”ti.

　　 Atha kho āyasmā raṭṭhapālo ṭhitakova imā gāthā bhāsitvā yena rañño korabyassa migacīraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi.

　　 303. Atha kho rājā korabyo migavaṃ āmantesi– “sodhehi, samma migava, migacīraṃ uyyānabhūmiṃ; gacchāma subhūmiṃ dassanāyā”ti. “Evaṃ, devā”ti kho migavo rañño korabyassa paṭissutvā migacīraṃ sodhento addasa āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinnaṃ. Disvāna yena rājā korabyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ korabyaṃ etadavoca– “suddhaṃ kho te, deva, migacīraṃ. Atthi cettha raṭṭhapālo nāma kulaputto imasmiṃyeva thullakoṭṭhike aggakulassa putto yassa tvaṃ abhiṇhaṃ kittayamāno ahosi, so aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinno”ti. “Tena hi, samma migava, alaṃ dānajja uyyānabhūmiyā. Tameva dāni mayaṃ bhavantaṃ raṭṭhapālaṃ payirupāsissāmā”ti. Atha kho rājā korabyo “yaṃ tattha khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ taṃ sabbaṃ vissajjethā”ti vatvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṃ yānaṃ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi thullakoṭṭhikamhā niyyāsi mahaccarājānubhāvena āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ussaṭāya ussaṭāya parisāya yenāyasmā raṭṭhapālo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā raṭṭhapālena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rājā korabyo āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca– “idha bhavaṃ raṭṭhapāla hatthatthare nisīdatū”ti. “Alaṃ, mahārāja, nisīda tvaṃ; nisinno ahaṃ sake āsane”ti. Nisīdi rājā korabyo paññatte āsane. Nisajja kho rājā korabyo āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca–

　　 304. “Cattārimāni, bho raṭṭhapāla, pārijuññāni yehi pārijuññehi samannāgatā idhekacce kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti. Katamāni cattāri? Jarāpārijuññaṃ, byādhipārijuññaṃ, bhogapārijuññaṃ, ñātipārijuññaṃ. Katamañca, bho raṭṭhapāla, jarāpārijuññaṃ? Idha, bho raṭṭhapāla ekacco jiṇṇo hoti vuḍḍho mahallako addhagato vayo-anuppatto. So iti paṭisañcikkhati– ‘ahaṃ khomhi etarahi jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayo-anuppatto. Na kho pana mayā sukaraṃ anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kātuṃ. Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan’ti. So tena jarāpārijuññena samannāgato kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. Idaṃ vuccati, bho raṭṭhapāla, jarāpārijuññaṃ. Bhavaṃ kho pana raṭṭhapālo etarahi daharo yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā. Taṃ bhoto raṭṭhapālassa jarāpārijuññaṃ natthi. Kiṃ bhavaṃ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito?

　　 “Katamañca, bho raṭṭhapāla, byādhipārijuññaṃ? Idha, bho raṭṭhapāla, ekacco ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. So iti paṭisañcikkhati ‘ahaṃ khomhi etarahi ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Na kho pana mayā sukaraṃ anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kātuṃ Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan’ti. So tena byādhipārijuññena samannāgato kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. Idaṃ vuccati, bho raṭṭhapāla, byādhipārijuññaṃ. Bhavaṃ kho pana raṭṭhapālo etarahi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya. Taṃ bhoto raṭṭhapālassa byādhipārijuññaṃ natthi. Kiṃ bhavaṃ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito?

　　 “Katamañca bho raṭṭhapāla, bhogapārijuññaṃ? Idha, bho raṭṭhapāla, ekacco aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo. Tassa te bhogā anupubbena parikkhayaṃ gacchanti. So iti paṭisañcikkhati– ‘ahaṃ kho pubbe aḍḍho ahosiṃ mahaddhano mahābhogo. Tassa me te bhogā anupubbena parikkhayaṃ gatā. Na kho pana mayā sukaraṃ anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kātuṃ. Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan’ti. So tena bhogapārijuññena samannāgato kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. Idaṃ vuccati, bho raṭṭhapāla, bhogapārijuññaṃ. Bhavaṃ kho pana raṭṭhapālo imasmiṃyeva thullakoṭṭhike aggakulassa putto. Taṃ bhoto raṭṭhapālassa bhogapārijuññaṃ natthi. Kiṃ bhavaṃ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito?

　　 “Katamañca bho raṭṭhapāla, ñātipārijuññaṃ? Idha, bho raṭṭhapāla, ekaccassa bahū honti mittāmaccā ñātisālohitā. Tassa te ñātakā anupubbena parikkhayaṃ gacchanti. So iti paṭisañcikkhati– ‘mamaṃ kho pubbe bahū ahesuṃ mittāmaccā ñātisālohitā. Tassa me te anupubbena parikkhayaṃ gatā. Na kho pana mayā sukaraṃ anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kātuṃ. Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan’ti. So tena ñātipārijuññena samannāgato kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. Idaṃ vuccati, bho raṭṭhapāla, ñātipārijuññaṃ. Bhoto kho pana raṭṭhapālassa imasmiṃyeva thullakoṭṭhike bahū mittāmaccā ñātisālohitā. Taṃ bhoto raṭṭhapālassa ñātipārijuññaṃ natthi. Kiṃ bhavaṃ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito?

　　 “Imāni kho, bho raṭṭhapāla, cattāri pārijuññāni, yehi pārijuññehi samannāgatā idhekacce kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti. Tāni bhoto raṭṭhapālassa natthi. Kiṃ bhavaṃ raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito”ti?

　　 305. “Atthi kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā, ye ahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Katame cattāro? ‘Upaniyyati loko addhuvo’ti kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo dhammuddeso uddiṭṭho, yamahaṃ ñatvā ca disvā sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. ‘Atāṇo loko anabhissaro’ti kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo dhammuddeso uddiṭṭho, yamahaṃ ñatvā ca disvā sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. ‘Assako loko, sabbaṃ pahāya gamanīyan’ti kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo dhammuddeso uddiṭṭho, yamahaṃ ñatvā ca disvā sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. ‘Ūno loko atitto taṇhādāso’ti kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catuttho dhammuddeso uddiṭṭho, yamahaṃ ñatvā ca disvā sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Ime kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā, ye ahaṃ ñatvā ca disvā sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito”ti.

　　 306. “‘Upaniyyati loko addhuvo’ti– bhavaṃ raṭṭhapālo āha. Imassa bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabbo”ti? “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, tvaṃ vīsativassuddesikopi paṇṇavīsativassuddesikopi hatthismimpi katāvī assasmimpi katāvī rathasmimpi katāvī dhanusmimpi katāvī tharusmimpi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro”ti? “Ahosiṃ ahaṃ, bho raṭṭhapāla, vīsativassuddesikopi paṇṇavīsativassuddesikopi hatthismimpi katāvī assasmimpi katāvī rathasmimpi katāvī dhanusmimpi katāvī tharusmimpi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro. Appekadāhaṃ, bho raṭṭhapāla, iddhimāva maññe na attano balena samasamaṃ samanupassāmī”ti. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, evameva tvaṃ etarahi ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro”ti? “No hidaṃ, bho raṭṭhapāla. Etarahi jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayo-anuppatto āsītiko me vayo vattati. Appekadāhaṃ, bho raṭṭhapāla, ‘idha pādaṃ karissāmī’ti aññeneva pādaṃ karomī”ti. “Idaṃ kho taṃ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ– ‘upaniyyati loko addhuvo’ti, yamahaṃ ñatvā ca disvā sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito”ti. “Acchariyaṃ, bho raṭṭhapāla, abbhutaṃ, bho raṭṭhapāla! Yāva subhāsitaṃ cidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena– ‘upaniyyati loko addhuvo’ti. Upaniyyati hi bho raṭṭhapāla, loko addhuvo.

　　 “Saṃvijjante kho, bho raṭṭhapāla, imasmiṃ rājakule hatthikāyāpi assakāyāpi rathakāyāpi pattikāyāpi, amhākaṃ āpadāsu pariyodhāya vattissanti. ‘Atāṇo loko anabhissaro’ti– bhavaṃ raṭṭhapālo āha. Imassa pana, bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabbo”ti? “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, atthi te koci anusāyiko ābādho”ti? “Atthi me, bho raṭṭhapāla, anusāyiko ābādho. Appekadā maṃ, bho raṭṭhapāla, mittāmaccā ñātisālohitā parivāretvā ṭhitā honti– ‘idāni rājā korabyo kālaṃ karissati, idāni rājā korabyo kālaṃ karissatī’”ti. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, labhasi tvaṃ te mittāmacce ñātisālohite– ‘āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitā, sabbeva santā imaṃ vedanaṃ saṃvibhajatha, yathāhaṃ lahukatarikaṃ vedanaṃ vediyeyyan’ti– udāhu tvaṃyeva taṃ vedanaṃ vediyasī”ti? “Nāhaṃ, bho raṭṭhapāla, labhāmi te mittāmacce ñātisālohite– ‘āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitā, sabbeva santā imaṃ vedanaṃ saṃvibhajatha, yathāhaṃ lahukatarikaṃ vedanaṃ vediyeyyan’ti. Atha kho ahameva taṃ vedanaṃ vediyāmī”ti. “Idaṃ kho taṃ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ– ‘atāṇo loko anabhissaro’ti, yamahaṃ ñatvā ca disvā sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito”ti. “Acchariyaṃ, bho raṭṭhapāla, abbhutaṃ, bho raṭṭhapāla! Yāva subhāsitaṃ cidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena– ‘atāṇo loko anabhissaro’ti. Atāṇo hi, bho raṭṭhapāla, loko anabhissaro.

　　 “Saṃvijjati kho, bho raṭṭhapāla, imasmiṃ rājakule pahūtaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ bhūmigatañca vehāsagatañca. ‘Assako loko, sabbaṃ pahāya gamanīyan’ti– bhavaṃ raṭṭhapālo āha. Imassa pana, bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabbo”ti? “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yathā tvaṃ etarahi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresi, lacchasi tvaṃ paratthāpi– ‘evamevāhaṃ imeheva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremī’ti, udāhu aññe imaṃ bhogaṃ paṭipajjissanti, tvaṃ pana yathākammaṃ gamissasī”ti? “Yathāhaṃ, bho raṭṭhapāla, etarahi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremi, nāhaṃ lacchāmi paratthāpi– ‘evameva imeheva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremī’ti. Atha kho aññe imaṃ bhogaṃ paṭipajjissanti; ahaṃ pana yathākammaṃ gamissāmī”ti. “Idaṃ kho taṃ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ– ‘assako loko, sabbaṃ pahāya gamanīyan’ti, yamahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito”ti. “Acchariyaṃ, bho raṭṭhapāla, abbhutaṃ, bho raṭṭhapāla! Yāva subhāsitaṃ cidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena– ‘assako loko sabbaṃ pahāya gamanīyan’ti Assako hi, bho raṭṭhapāla, loko sabbaṃ pahāya gamanīyaṃ.

　　 “‘Ūno loko atitto taṇhādāso’ti– bhavaṃ raṭṭhapālo āha. Imassa, bho raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabbo”ti? “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, phītaṃ kuruṃ ajjhāvasasī”ti? “Evaṃ, bho raṭṭhapāla, phītaṃ kuruṃ ajjhāvasāmī”ti. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha puriso āgaccheyya puratthimāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya– ‘yagghe, mahārāja, jāneyyāsi, ahaṃ āgacchāmi puratthimāya disāya? Tatthaddasaṃ mahantaṃ janapadaṃ iddhañceva phītañca bahujanaṃ ākiṇṇamanussaṃ. Bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā; bahu tattha dhanadhaññaṃ; bahu tattha hiraññasuvaṇṇaṃ akatañceva katañca; bahu tattha itthipariggaho. Sakkā ca tāvatakeneva balamattena abhivijinituṃ. Abhivijina, mahārājā’ti, kinti naṃ kareyyāsī”ti? “Tampi mayaṃ, bho raṭṭhapāla, abhivijiya ajjhāvaseyyāmā”ti. “Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha puriso āgaccheyya pacchimāya disāya… uttarāya disāya… dakkhiṇāya disāya… parasamuddato saddhāyiko paccayiko. So taṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya– ‘yagghe, mahārāja, jāneyyāsi, ahaṃ āgacchāmi parasamuddato? Tatthaddasaṃ mahantaṃ janapadaṃ iddhañceva phītañca bahujanaṃ ākiṇṇamanussaṃ. Bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā; bahu tattha dhanadhaññaṃ; bahu tattha hiraññasuvaṇṇaṃ akatañceva katañca; bahu tattha itthipariggaho. Sakkā ca tāvatakeneva balamattena abhivijinituṃ. Abhivijina, mahārājā’ti, kinti naṃ kareyyāsī”ti? “Tampi mayaṃ, bho raṭṭhapāla, abhivijiya ajjhāvaseyyāmā”ti. “Idaṃ kho taṃ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ– ‘ūno loko atitto taṇhādāso’ti, yamahaṃ ñatvā ca disvā sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito”ti. “Acchariyaṃ, bho raṭṭhapāla, abbhutaṃ, bho raṭṭhapāla! Yāva subhāsitaṃ cidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena– ‘ūno loko atitto taṇhādāso’ti. Ūno hi, bho raṭṭhapāla, loko atitto taṇhādāso”ti.

　　 Idamavoca āyasmā raṭṭhapālo. Idaṃ vatvā athāparaṃ etadavoca –

　　 307. “Passāmi loke sadhane manusse,

　　 Laddhāna vittaṃ na dadanti mohā.

　　 Luddhā dhanaṃ sannicayaṃ karonti,

　　 Bhiyyova kāme abhipatthayanti.

　　 “Rājā pasayhā pathaviṃ vijitvā,

　　 Sasāgarantaṃ mahimāvasanto.

　　 Oraṃ samuddassa atittarūpo,

　　 Pāraṃ samuddassapi patthayetha.

　　 “Rājā ca aññe ca bahū manussā,

　　 Avītataṇhā maraṇaṃ upenti.

　　 Ūnāva hutvāna jahanti dehaṃ,

　　 Kāmehi lokamhi na hatthi titti.

　　 “Kandanti naṃ ñātī pakiriya kese,

　　 Ahovatā no amarāti cāhu.

　　 Vatthena naṃ pārutaṃ nīharitvā,

　　 Citaṃ samādāya tatoḍahanti.

　　 “So ḍayhati sūlehi tujjamāno,

　　 Ekena vatthena pahāya bhoge.

　　 Na mīyamānassa bhavanti tāṇā,

　　 Ñātīdha mittā atha vā sahāyā.

　　 “Dāyādakā tassa dhanaṃ haranti,

　　 Satto pana gacchati yena kammaṃ.

　　 Na mīyamānaṃ dhanamanveti kiñci,

　　 Puttā ca dārā ca dhanañca raṭṭhaṃ.

　　 “Na dīghamāyuṃ labhate dhanena,

　　 Na cāpi vittena jaraṃ vihanti.

　　 Appaṃ hidaṃ jīvitamāhu dhīrā,

　　 Asassataṃ vippariṇāmadhammaṃ.

　　 “Aḍḍhā daliddā ca phusanti phassaṃ,

　　 Bālo ca dhīro ca tatheva phuṭṭho.

　　 Bālo ca bālyā vadhitova seti,

　　 Dhīro ca na vedhati phassaphuṭṭho.

　　 “Tasmā hi paññāva dhanena seyyo,

　　 Yāya vosānamidhādhigacchati.

　　 Abyositattā hi bhavābhavesu,

　　 Pāpāni kammāni karonti mohā.

　　 “Upeti gabbhañca parañca lokaṃ,

　　 Saṃsāramāpajja paramparāya.

　　 Tassappapañño abhisaddahanto,

　　 Upeti gabbhañca parañca lokaṃ.

　　 “Coro yathā sandhimukhe gahito,

　　 Sakammunā haññati pāpadhammo.

　　 Evaṃ pajā pecca paramhi loke,

　　 Sakammunā haññati pāpadhammo.

　　 “Kāmāhi citrā madhurā manoramā,

　　 Virūparūpena mathenti cittaṃ.

　　 Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā,

　　 Tasmā ahaṃ pabbajitomhi rāja.

　　 “Dumapphalāneva patanti māṇavā,

　　 Daharā ca vuḍḍhā ca sarīrabhedā.

　　 Etampi disvā pabbajitomhi rāja,

　　 Apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyo”ti.

　　 Raṭṭhapālasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.