第四百三十章 灭尽痛苦需要走遍世界吗?

相应部35相应116经/世间边之行经(处相应/处篇/修多罗)


有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园,有一天,佛陀对出家弟子们说:“比丘们(出家人),如来说:「不是走遍世间、世界所有的地方,就能真正明白什么是世间、世界;不是走遍世间、世界的所有地方就能灭尽一切的烦恼和痛苦,从世间、世界中解脱出来,从无有穷尽的生死轮回中解脱出来;不是要等到这个世间、世界彻底的毁灭、灭亡了,才能在长时间的观察思考中明白世间、世界到底是什么;不是要等到这个世间、世界彻底的毁灭、灭亡了,才能灭尽一切的烦恼和痛苦,从世间、世界中永远的解脱出来,从无有穷尽的生死轮回中解脱出来。」”


佛陀说完这些法语后,就站起来,进入屋内开始静坐禅定了,佛陀离开后不久,听法的比丘们并没有弄明白佛陀所说的法义,于是他们就互相的求证,看谁已经完全理解了佛陀刚才所说的法义,可是在场的比丘们没有一个人是明白了法义的,他们中的一位长老比丘就对众比丘说:“世尊,现在已经静坐禅定了,我们不应该再去打搅世尊了,世尊经常称赞阿难尊者说法浅显易懂,比喻恰到好处,那些没有完全听懂世尊正法的比丘们,经常去请教阿难尊者,我们应该到阿难尊者的住处,向他请教世尊刚才所说的法语到底是什么意思?”


众比丘都同意长老比丘的建议,于是他们就一同来到阿难尊者的住处,他们与阿难尊者互相问候后,就都坐下来,长老比丘对阿难尊者说:“阿难尊者,今天世尊对我们说了一句法语,我们没有弄懂是什么意思,是这句法语:「不是走遍世间、世界所有的地方,就能真正明白什么是世间、世界;不是走遍世间、世界的所有地方就能灭尽一切的烦恼和痛苦,从世间、世界中解脱出来,从无有穷尽的生死轮回中解脱出来;不是要等到这个世间、世界彻底的毁灭、灭亡了,才能在长时间的观察思考中明白世间、世界到底是什么;不是要等到这个世间、世界彻底的毁灭、灭亡了,才能灭尽一切的烦恼和痛苦,从世间、世界中永远的解脱出来,从无有穷尽的生死轮回中解脱出来。」阿难尊者,您能为我们讲解一下世尊所说的这句法语到底是什么意思吗?”


阿难尊者说:“学友们!就如同有一个男子为了得到坚固耐用的木材,就到森林中到处寻找大树,当他看见一棵大树的时候,不直接砍伐大树的树干作为木材,或者不挖掘树根,不拔出整棵树以此来获得木材,反而去折断纤细的树枝,去采摘柔嫩的树叶,想要从树枝、树叶中获得坚固耐用的木材,那是很愚痴的,也是无法得到坚固耐用的木材的,同样的道理,那些想通过走遍世间、世界的所有地方,以此来弄明白什么是世间、世界,以此来灭尽一切的烦恼和痛苦,以此从世间、世界中解脱出来,从无有穷尽的生死轮回中解脱出来的人也是非常愚痴的。


那些想等到世间、世界彻底毁灭、灭亡了,想用长时间的观察思考,以此来明白世间、世界到底是什么,以此来灭尽一切的烦恼和痛苦,以此从世间、世界中永远的解脱出来,从无有穷尽的生死轮回中解脱出来的人也是非常愚痴的。


为什么这么说呢?因为这些人并不明白世间、世界是什么。学友们,对世间、世界生起念想就陷入世间、世界之中,对世间、世界开始思索、思虑、想念、惦记、牵挂就陷入世间、世界之中,这就是圣者所理解的世间、世界。


由眼睛与看见的物质事物生起念想,对眼睛与看见的物质事物开始思索、思虑、想念、惦记、牵挂,就陷入眼睛与看见的物质事物之中,就陷入眼睛与物质事物的世间、世界之中。


由耳朵与听到的声音生起念想,对耳朵与听到的声音开始思索、思虑、想念、惦记、牵挂,就陷入耳朵与听到的声音之中,就陷入耳朵与声音的世间、世界之中。


由鼻子与闻到的气味生起念想,对鼻子与闻到的气味开始思索、思虑、想念、惦记、牵挂,就陷入鼻子与闻到的气味之中,就陷入鼻子与气味的世间、世界之中。


由舌头与尝到的味道生起念想,对舌头与尝到的味道开始思索、思虑、想念、惦记、牵挂,就陷入舌头与尝到的味道之中,就陷入舌头与味道的世间、世界之中。


由身体与触摸感觉到的触觉,领纳到的环境变化感觉(冷热、舒适等等)生起念想,对身体与触摸感觉到的触觉,领纳到的环境变化感觉开始思索、思虑、想念、惦记、牵挂,就陷入身体与触摸感觉到的触觉,领纳到的环境变化感觉之中,就陷入身体与触觉、环境变化感觉的世间、世界之中。


由内心与想到的思想、念想、见解生起念想,对内心与想到的思想、念想、见解开始思索、思虑、想念、惦记、牵挂,就陷入内心与想到的思想、念想、见解之中,就陷入内心与思想、念想、见解的世间、世界之中。


学友们,这就是世间、世界的法义,这就是世尊所说法语的意思。”


众比丘们对阿难尊者说:“阿难尊者,原来是这样呀,我们现在已经完全明白世尊所说法语的意思了,感谢您为我们慈悲的说法。”


众比丘听完阿难尊者说法后都虔诚的顶礼阿难尊者,随喜赞叹他说法的无量功德,并按着阿难尊者所说的去修行。


过了一些天,这些比丘再次来到佛陀的住所,他们其中的一位长老比丘将阿难尊者解说佛陀法语的详情告诉了佛陀。佛陀听完了长老比丘的描述后,就对这些比丘说:“比丘们!阿难对你们讲解的法义,正是如来所说法语的意思。


比丘们,阿难是一位开启了大智慧的修行人,如果你们向如来请问这句法语的详细法义,如来讲解的法义也将与阿难讲解的法义完全相同。阿难完全理解了如来所说法语的真正法义,你们应该经常的忆念这些法义,并实践的去修行。”


佛陀说法后,听法的出家弟子们都再次的顶礼佛陀,随喜赞叹佛陀说法的无量功德,他们都按着佛陀所说的法去修行。 


巴利语原版经文


SN.35.116/(3). Lokantagamanasuttaṃ

   116. “Nāhaṃ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ, daṭṭheyyaṃ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṃ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmī”ti. Idaṃ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi– “idaṃ kho no, āvuso, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho– ‘nāhaṃ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ, daṭṭheyyaṃ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṃ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmī’ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyā”ti?

   Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi– “ayaṃ kho āyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yaṃnūna mayaṃ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāmā”ti.

   Atha kho te bhikkhū yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocuṃ–

   “Idaṃ kho no, āvuso ānanda, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho– ‘nāhaṃ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ, daṭṭheyyaṃ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṃ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmī’ti. Tesaṃ no, āvuso, amhākaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi– ‘idaṃ kho no, āvuso, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho– nāhaṃ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ, daṭṭheyyaṃ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṃ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmīti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyā’ti Tesaṃ no, āvuso, amhākaṃ etadahosi– ‘ayaṃ kho, āvuso, āyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yaṃnūna mayaṃ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāmā’ti. Vibhajatāyasmā ānando”ti.

   “Seyyathāpi, āvuso, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva, mūlaṃ atikkammeva, khandhaṃ sākhāpalāse sāraṃ pariyesitabbaṃ maññeyya; evaṃ sampadamidaṃ āyasmantānaṃ satthari sammukhībhūte taṃ bhagavantaṃ atisitvā amhe etamatthaṃ paṭipucchitabbaṃ maññatha. So hāvuso, bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati– cakkhubhūto, ñāṇabhūto, dhammabhūto, brahmabhūto, vattā, pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmī, tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaṃ bhagavantaṃyeva etamatthaṃ paṭipuccheyyātha Yathā vo bhagavā byākareyya tathā vo dhāreyyāthā”ti.

   “Addhāvuso ānanda, bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati– cakkhubhūto, ñāṇabhūto, dhammabhūto, brahmabhūto, vattā, pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmī, tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaṃ bhagavantaṃyeva etamatthaṃ paṭipuccheyyāma Yathā no bhagavā byākareyya tathā naṃ dhāreyyāma. Api cāyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Vibhajatāyasmā ānando agaruṃ karitvā”ti.

   “Tenahāvuso, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṃ. Āyasmā ānando etadavoca–

   “Yaṃ kho vo, āvuso, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho– ‘nāhaṃ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ, daṭṭheyyaṃ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṃ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmī’ti, imassa khvāhaṃ, āvuso, bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājānāmi. Yena kho, āvuso, lokasmiṃ lokasaññī hoti lokamānī– ayaṃ vuccati ariyassa vinaye loko. Kena cāvuso, lokasmiṃ lokasaññī hoti lokamānī? Cakkhunā kho, āvuso, lokasmiṃ lokasaññī hoti lokamānī. Sotena kho, āvuso… ghānena kho, āvuso… jivhāya kho, āvuso, lokasmiṃ lokasaññī hoti lokamānī Kāyena kho, āvuso… manena kho, āvuso, lokasmiṃ lokasaññī hoti lokamānī. Yena kho, āvuso, lokasmiṃ lokasaññī hoti lokamānī– ayaṃ vuccati ariyassa vinaye loko. Yaṃ kho vo, āvuso, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho– ‘nāhaṃ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṃ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmī’ti, imassa khvāhaṃ, āvuso, bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi. Ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto bhagavantaṃyeva upasaṅkamitvā etamatthaṃ paṭipuccheyyātha. Yathā vo bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāthā”ti.

   “Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ–

   “Yaṃ kho no, bhante, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho– ‘nāhaṃ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ, daṭṭheyyaṃ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṃ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmī’ti. Tesaṃ no, bhante, amhākaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi– ‘idaṃ kho no, āvuso, bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho– nāhaṃ, bhikkhave, gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ, daṭṭheyyaṃ, patteyyanti vadāmi. Na ca panāhaṃ, bhikkhave, appatvā lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmī’ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti? Tesaṃ no, bhante, amhākaṃ etadahosi– ‘ayaṃ kho āyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ. Pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yaṃnūna mayaṃ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāmā’ti. Atha kho mayaṃ bhante, yenāyasmā ānando tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etamatthaṃ paṭipucchimha. Tesaṃ no, bhante, āyasmatā ānandena imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi attho vibhatto”ti.

   “Paṇḍito bhikkhave, ānando; mahāpañño, bhikkhave, ānando! Maṃ cepi tumhe, bhikkhave, etamatthaṃ paṭipuccheyyātha, ahampi taṃ evamevaṃ byākareyyaṃ yathā taṃ ānandena byākataṃ. Eso cevetassa attho, evañca naṃ dhāreyyāthā”ti. Tatiyaṃ.


“第四百三十章 灭尽痛苦需要走遍世界吗?” 的相关文章

第二十六章 杀死什么能让自己不生烦恼?

7.婆罗门相应1.阿罗汉品相应部7相应1经/大那若尼经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀住在王舍城栗鼠饲养处的竹林中,那个时候,有一位叫婆罗堕若的婆罗门,他的妻子大那若尼对佛法僧三宝有坚固的信心。有一次大那若尼给婆罗堕若婆罗门送饭,不小心跌倒了,她虔诚恭敬的诵念三次:“南无本师释迦牟尼佛!南...

第二十八章 如何让怒火熄灭?

相应部7相应3经/阿修罗王经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,佛陀住在王舍城栗鼠饲养处的竹林中,阿修罗王听说婆罗堕婆阇婆罗门已经皈依佛陀,出家修行后,就勃然大怒,他带着几百个士兵来到佛陀的住所。阿修罗王命令士兵们对佛陀无礼的谩骂,恶意的中伤。波斯匿王得知阿修罗王的行为后,就立刻派出两千多名士兵将...

第三十一章 如何才能解开束缚和捆绑?

相应部7相应6经/结缚经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,结缚婆罗门来到佛陀的住所,顶佛陀后,他在一旁坐下,结缚婆罗门对佛陀说:“世尊,世间的人被自己内心生起的念想束缚捆绑,被世间的事物事情束缚捆绑,世尊,谁才能解开这个束缚捆绑,谁才能从自己的念想和世间的事物事情中解脱出来呢?”这时,结缚婆罗门...

第四十五章 出家人和乞丐的区别

相应部7相应20经/乞食者经(婆罗门相应/有偈篇/祇夜)有个时候,舍卫城里的一个乞丐来到佛陀的住所,他顶礼佛陀后,对佛陀说:“大德,我是一个乞丐,沿街乞讨为生,然而我看见你们出家人也是挨家挨户的讨饭吃,我与你们出家人有什么区别呢?我们都是向别人乞讨饭食,都是沿街乞讨,难道我也是出家人吗?”佛陀说:“...

第五十三章 世间事物是真实的还是虚假的?

相应部12相应15经/迦旃延氏经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,迦旃延尊者来到佛陀的住所,他顶礼佛陀后,在一旁坐下,迦旃延尊者对佛陀说:“世尊,您经常说要有正确的见解,什么才是正确的见解呢?”佛陀说:“迦旃延,世间大多数人有两种观点,他们要么认为世间的一...

第六十六章 身体是属于谁的呢?

相应部12相应37经/非你们的经(因缘相应/因缘篇/修多罗)有个时候,佛陀住在舍卫城的祇树林给孤独园。有一天,佛陀对出家弟子们说:“弟子们,这个身体不是你们的,也不属于其他人或其他的事物。弟子们,你们现在的这个身体是你们过去的身体行为,口说言语,内心念想造作产生出来的,你们现在这个身体是过去行为、言...